Vairāk nekā puse eiroparlamentāriešu ir jaunpienācēji. Kā EP iejutušies jaunie deputāti no Latvijas?

2 komentāri
Vairāk nekā puse eiroparlamentāriešu ir jaunpienācēji. Kā EP iejutušies jaunie deputāti no Latvijas?
AFP/SCANPIX

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments (EP) jau nostrādājis teju mēnesi. Šajā sasaukumā vairāk nekā puse parlamentāriešu ir jaunpienācēji. Arī no astoņiem Latvijas deputātiem četri ir jauniņie. Par pirmajiem iespaidiem ar viņiem Strasbūrā šonedēļ aprunājās mūsu TV3 Ziņas.

No iepriekšējā sasaukuma EP darbu turpina “Jaunās Vienotības” deputāti Sandra Kalniete un Inese Vaidere, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības, kā arī Tatjana Ždanoka (LKS), kura gan pirms pusotra gada nolika mandātu, lai kļūtu par savas partijas lokomotīvi Saeimas vēlēšanās.

Maija beigās notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās četri mandāti tika jaunpienācējiem. Tostarp nu Latvijas intereses Briselē un Strasbūrā pārstāv politologs Ivars Ījabs no “Attīstībai/Par!” un Dace Melbārde no Nacionālās apvienības, kura, saņemot eirodeputātes mandātu, atteicās no kultūras ministres krēsla.

“Nu viss kārtībā, šīs pēdējās divas nedēļas ir tās, kurās tiek pieņemti visiem nākamajiem pieciem gadiem diezgan izšķirīgi lēmumi, runa šajā gadījumā ir par Eiropas Komisijas prezidentes izvēli. Paralēli tam notiek darbs pie komiteju veidošanas, un tur tad tā lielā cīņa ir par to, kādus failus vai kādas lietas konkrētais deputāts un konkrētā grupa pārņem. Īsi sakot, darbs ir sācies. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi veidot alianses, meklēt partnerus, runāt ar cilvēkiem, saprast, kas ir svarīgi un kas nav svarīgi, jo īstenībā tas informācijas daudzums, kas gāžas pār vienu Eiropas Parlamenta deputātu un viņa biroju, ir ārkārtīgi liels. Tā viena lieta, kas ir jāiemācās jau no paša sākuma, ir filtrēt, kam tu pievērs uzmanību, kam nepievērst, uz kurieni tu ej, uz kurieni neej,” norāda Ījabs.

Savukārt Melbārde pauž: “Es teikšu tā, ka starptautiskā vide man nav sveša. Pirms tam esmu strādājusi starptautiskās organizācijās, Apvienoto Nāciju sistēmā, Britu padomē, bet Eiropas Savienībā mana pieredze ir saistīta ar darbu Ministru padomes darbā. Tā ka tās dienaskārtības jau ir līdzīgas, tikai no cita skatpunkta.”

EP nu strādā arī bijusī Rīgas vadība – Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Andris Ameriks (GKR). Ušakovs atzīst, ka paralēli saviem jaunajiem pienākumiem aizvien seko līdzi notiekošajam bijušajā darbavietā.

“Sajūtas ir neviennozīmīgas, visu vērojot no malas, no otras puses – droši vien arī kāds īss laiks paskatīties uz domi, gan arī uz partijas lietām no neliela attāluma bija gan veselīgi, gan svarīgi. Bet mana prognoze ir, ka uz 19. augustu cilvēki kļūs saprātīgi. Ievēlēts tiks, visaugstākā varbūtība, Oļegs Burovs. Es pats, būdams domes deputāts, atbalstīju tieši viņa kandidatūru. Domāju, ka mērs būs,” pauda Ušakovs.

Savukārt Ameriks norādīja: “Es vēl iejūtos, šī ir otrā sesija, jūlija sākumā Eiropas Parlaments sāka darbu. Tie, kas ir strādājuši vairākus sasaukumus, tiem varbūt ir vieglāk. Šajā Eiropas Parlamentā ir ievēlēts 61% absolūti jaunu deputātu, ir absolūti jauni uzskati, jauni cilvēki un viņi pauž diezgan radikāli savu izturēšanos, arī plenārsēžu zālē – viens tur ar plakātu, citi griež muguru, kad dzied Eiropas himnu, jo viņi uzskata, ka šeit ir ievēlēti, lai cīnītos pret Eiropu.”

Eiroparlamenta deputāti ar stāžu atzīst, ka jaunpienācēji nereti savas iespējas ietekmēt procesus pārvērtē. Lai kaut ko panāktu, vispirms jāiekaro autoritāte un jāpārliecina par saviem uzskatiem. Tas nereti prasa vairākus gadus.