Ušakovs darba vizītē Vašingtonā kritizējis Latvijas valdības plānus mazākumtautību izglītības jomā

4 komentāri
Ušakovs darba vizītē Vašingtonā kritizējis Latvijas valdības plānus mazākumtautību izglītības jomā
Foto: F64

Rīgas mērs (Saskaņa) Nils Ušakovs, viesojoties darba vizītē Vašingtonā, ar ASV politiķiem pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valdības plāniem likvidēt bilingvālo izglītību.

“Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai, un tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija,” sarunas ar aizokeāna politiķiem komentē Ušakovs.

Mērs tikās ar senatoru Lindsiju Gremu un Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru, diplomātu Džonu Negroponti. Viņš apmeklēja arī tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.

Iepriekš jau vēstīts, ka Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022. mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā. Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.

2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.