Šuplinska iztur neuzticības balsojumu Saeimā

18 komentāri
Šuplinska iztur neuzticības balsojumu Saeimā
KASPARS KRAFTS, F64

Saeimas vairākums šodien nobalsoja pret neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kas ļauj politiķei saglabāt amatu ministrijā.

Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 32 deputāti, bet pret saņemta 51 deputāta balss.

Demisijas pieprasījumu iesniedza Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija. Aicinājumam vēlāk pievienojās arī pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši.

Šuplinska, uzrunājot deputātus, atgādināja, ka viņas prioritāte, stājoties amatā, bija saistīta ar izglītības kvalitāti, pieejamību, ar zinātniskās pārvaldības modeļa maiņu un arī ar sporta nozares pārvaldības un finanšu modeļa maiņu.

“Mana vīzija ir gaužām vienkārša – lai uz skolu un augstskolu skolēns, students, arī pirmsskolas iestādē mazais pilsonis ietu ar prieku, jūtas motivēts, atraisīts, savas spējas un talantus piepildošs. Cita starpā tur ļoti svarīgs spēlētājs ir arī pedagogs. Un man patiešām ļoti rūp tas, lai pedagogu labsajūta pieaug. Bet viņa nevar pieaugt tikai uz citu rēķina,” teica ministre.

Kā uzsvēra politiķe, lai pieaugtu pedagogu labsajūta un arī atalgojums, ir jākārto arī citas lietas. Un cita starpā viens ļoti būtisks spēlētājs šajā ziņā ir pašvaldības, sacīja Šuplinska. Tāpat viņa uzsvēra, ka visām vajadzībām finansējuma nepietiek.

Ministre arī pauda, ka izglītības sistēmā ir nepieciešama kritiskā domāšana, misijas apziņa, spēja rīkoties nestandarta situācijās, jo tādus noteikumus diktē laiks, kurā dzīvojam.

Ministre pievērsās arī Latvijas Universitātes jautājumam, uzsverot, ka rektora vēlēšanu interpretācija atšķiras katrā no iesaistītajām pusēm.

Šuplinska pauda cerību, ka šis Saeimas sasaukums un arī valdība spēs “riteni iekustināt” tā, ka iesāktās reformas ne tikai paliks uz papīra, bet būs jūtamas dzīvē un pilnīgi katra cilvēka attieksmes maiņā pret savu profesiju, pret to, ko viņš dara, pret valsti, kurā viņš dzīvo.

Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka labi pedagogi ir nācijas pastāvēšanas jautājums. Viņš norādīja, ka ir svarīgi atrast pedagogu atalgojuma celšanai nepieciešamo naudu, jo pretējā gadījumā kvalitatīvu pedagogu trūkums arvien palielināsies. Deputāts atgādināja, cik būtiski pieaugusi premjera, ministru un citu amatpersonu alga, piebilstot, ka arī partijām nākamajā gadā paredzēts ievērojams finansējums, vienlaikus nespējot pildīt solījumu, kas ar likuma spēku dots mediķiem un izglītības darbiniekiem.

Parlamentārietis Aldis Gobzems brīdināja, ka bez izmaiņām izglītības sistēmā turpinās pieaugt sabiedrības locekļu nevienlīdzība. Politiķis norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jābūt svarīgākajai ministrijai, jo tai ir atslēga uz valsts nākotni – vai Latvija būs moderna, vai arī atpalikusi Eiropas valsts. Gobzema ieskatā, Šuplinska nav sapratusi savu galveno uzdevumu – būt skolotāju un skolēnu advokātam nr.1, saprotot, ka izglītība stāv pāri partijas un koalīcijas interesēm. “Skarbā dzīves patiesība ir tāda, ka jūs nepatīkat ne nozarei, ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Jūs patīkat savai partijai, jo atbalstāt cietuma būvniecību, savukārt Viktors Igo savulaik rakstījis, ka tas, kurš aizver skolu, atver cietumu,” teica politiķis.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) savukārt pauda viedokli, ka Šuplinska ir “sagandējusi” Latvijas Universitātes simtgades svinības. Krauze izteica pieņēmumu, ka, tiesājoties ar LU rektora pienākumu izpildītāju Indriķi Muižnieku, ministre par lielu naudu algo juristus, jo ministrijas juristi nevarētu uzrakstīt tādus atzinumus. Deputāts pauda, ka, klausoties ministri, varētu sākt šķist, ka viss ir slikti – viņš atgādināja politiķes tikšanos ar pedagogu arodbiedrību, kur viņa pauda kritisku vērtējumu par pedagogu saimi. Krauzi tāpat neapmierina Šuplinskas politiskā pagātne komjaunatnē.

“Klausoties ministri, nāk prātā anekdote par dejotāju un to, kas viņam traucē dejot,” pamatojot nepieciešamību par neuzticības izteikšanu Šuplinskai, uzsvēra deputāte Evija Papule (S). Parlamentāriete atgādināja Šuplinskas paustos pārmetumus pedagogiem, kuri esot “nedisciplinēti un kuriem nav kritiskās domāšanas”. Deputāte uzsvēra, ka katrā Šuplinskas pieteiktajā diskusijā “kā īlens spraucas laukā ministres neizpratne par izglītības problēmām un necieņa pret izglītības saimi”. Papule uzsvēra, ka koalīcijas deputāti ir “sapinušies koalīcijas politiskā karteļa tīklos”, kas neļauj viņiem balsot pēc savas sirdsapziņas, lai arī, iespējams, viņi piekrīt vismaz daļai ministrei izteikto pārmetumu.

Papules frakcijas biedrs Nikolajs Kabanovs (S) uzskata, ka Šuplinska nav viena no stiprākajiem valdības locekļiem. Viņš pauda, ka Šuplinska “savu bezpalīdzību” cenšoties kompensēt ar augstprātīgu attieksmi pret cilvēkiem. Kabanovu neapmierina Šuplinskas darbs ar mazākumtautību izglītības iestādēm, ņemot vērā sākto reformu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pievērsās skolēnu brīvpusdienu jautājumam. Politiķe uzsvēra, ka ministres pienākums ir domāt par bērnu ēdināšanu skolās, jo paēdis bērns mācās labāk. “Ministre lepni paziņo, ka pašvaldības var paņemt naudu no vecāko klašu pusdienām, ko finansē vietvaras,” sacīja Reizniece-Ozola, uzsverot, ka, viņasprāt, tas ir augstprātīgi. Deputāte uzsvēra, ka Šuplinskai būtu jābūt tai, kura pārliecina kolēģus par nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu izglītībai, taču tā vietā ministre paziņo, ka pedagogu algas var tikt palielinātas, ja citas ministrijas padotības iestādes pildīs savus pienākumus.

“Populisms, kas valda visapkārt, ir arī Latvijā. Redzējām, cik daudz tika solīts pirms vēlēšanām. Satrauc tas, ka populisms pāriet uz darbu,” pauda deputāts Viktors Valainis (ZZS). Viņaprāt, ministriem, nespējot izpildīt solījumus, nākas tikai taisnoties, ka kāds viņus nav pareizi sapratis. Valainis kritizēja koalīciju, kurā valdot haoss. “Iemesls šim haosam ir Jaunā konservatīvā partija. Šīs partijas ministre sēž uz demisijas soliņa. Tā ir ministre, kura, tikai atverot muti, var aizvainot visus pirmsskolas pedagogus, pirmspensijas vecuma pedagogus,” teica Valainis, piebilstot, ka, kad ministre sāk strādāt, tad Latvijas lielākajā universitātē sākas haoss. Viņš izteicās, ka ministrei sākumā būtu jāpamācās, kā vadīt nozari, nevis darīt tā, lai visi karu dienu baidītos, ar ko jaunu ministre to nozari tracinās.

Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka paliek bail par nozari, kuru pārvalda cilvēks, kuram “trūkst emocionālās inteliģences”. “Šuplinska nav sapratusi, ka izglītība jātur tālāk no politikas. Izglītībā nevar būt ierakumi, kur vienā pusē ir ministre, otrā – pedagogi, skolēni,” teica deputāte. Politiķes ieskatā, Šuplinskas prioritāte ir kašķis un konfrontācija. “Jūs esat kā ļauna pamāte, kas strostē skolotājus par sev veltītu kritiku,” vērtēja deputāte. Stepaņenko nav saprotams, kāpēc Šuplinska budžeta veidošanas laikā neizvirzīja ultimātu koalīcijai par finansējumu izglītībai.

Arī parlamentārietis Valērijs Agešins (S) uzskata, ka neapmierinātība ar Šuplinsku nozarē arvien pieaug. Deputāta ieskatā nav pareizi, ka, veidojot budžetu, sākumā nebija apmierinātas jau likumos noteiktās prioritātes. “Jūsu aktivitāšu rezultāts IZM ir sakaitētas diskusijas ar pedagogiem,” teica deputāts, aicinot ministri mainīt savu retoriku attiecību pret pedagogiem. “Lūdzu, netraciniet pedagogus!” prasīja Agešins.

Uzklausot pārmetumus, Šuplinska vēlreiz stājās deputātu priekšā. “”Viss ir slikti!” nav mans koncepts,” uzsvēra ministre. “Neskatoties uz izskanējušo retoriku, es iestāšos par bērniem, skolēniem un studentiem,” solīja politiķe.

Pēc ministres otras īsās uzstāšanās debates turpinājās. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) akcentēja, ka patlaban esam saskārušies ar ļoti īpatnēju situāciju – ministres pārstāvētā partija pagriezusi jautājumu tā, ka izglītības ministre ir valdības krišanas vai pastāvēšanas elements. Tāpat Vucāns uzsvēra, ka ZZS nav radusies pārliecība par to, ka Šuplinska darījusi visu iespējamo, lai censtos izcīnīt līdzekļus savai nozarei.

Arī “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda, ka ilggadējie novērojumi liecina, ka ministru “plosīšanas” nāk gadu pirms vēlēšanām, laikā, kad nāk lielas pārmaiņas. “Tagad tas nācis stipri agrāk, kas liecina, ka nāk pārmaiņas. Jautājums tikai, kādas tās pārmaiņas būs,” taujāja Urbanovičs. Viņaprāt, gaidāmas izmaiņas koalīcijā, kas varētu tikt tapinātas, sadarbojoties vai nesadarbojoties ar opozīciju.