Valsts kontroli pārsteidz “trekno gadu” atgriešanās valsts iestādēs

19 komentāri
Valsts kontroli pārsteidz “trekno gadu” atgriešanās valsts iestādēs
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Vairākās valsts iestādēs atgriežas “trekno gadu” niķi, tā secinājusi Valsts kontrole, izpētot dažādu ministriju un citu valsts iestāžu dokumentus.

Daļa budžeta naudas tiek izlietota dažādām vāji pamatotām piemaksām darbiniekiem un vai arī aizplūst citos grūti izskaidrojamos tēriņos. Auditoru izbrīnu raisījušas arī saimniekošanas metodes prokuratūrā, taču nepilnības konstatētas arī citviet.

Pērn no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 miljoniem eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz deviņi miljoni, secina Valsts kontrole.

“Politiķiem gribas iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā. Skaists vienotās atlīdzības likums, ar skaistu mērķi. Izpildījums nav tāds, ka varētu teikt, ka šis darbotos,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā vienu no lielākajām dīvainībām Valsts kontrole min prokuroru apmaksas kārtību. Piemērs, – oktobrī kāds prokurors darbā bijis deviņas dienas, 14 atpūties atvaļinājumā. Trešdaļu no 2400 eiro lielās algas saņēmis kā piemaksu – par dalību sanāksmēs. Pērn par trim miljoniem palielināts prokuratūras budžets, uzsver Valsts kontrole.

Kopumā gada laikā par dalību darbavietas sanāksmēs prokurori gadā var nopelnīt papildus 18 000 eiro.

“Par dalību prokuratūras iekšējās sanāksmēs, gan darbību starpinstitūciju sanāksmēs. Piemaksa tiek noteikta nevis par noteiktu rezultātu sasniegšanu, bet procentu apmērā, par sēdes apmeklēšanu. Par to, ka cilvēks sēdē piedalījies, bijis,” pauž Krūmiņa.

Prokuratūrā skaidro, ka nekādi likumpārkāpumi nav notikuši, un darbinieki saņem atalgojumu, kā pienākas.

“Šā ziņojuma 64. un 65. punktā sniegts Valsts kancelejas, kā arī Saeimas juridiskā biroja viedoklis, kas apliecina, ka prokuratūra, nosakot prokuroriem šīs piemaksas par darba grupu apmeklējumu, nav pārkāpusi atlīdzības likuma normas,” skaidro Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Ačgārni nauda tērēta arī citviet. Piemēram, pērn trīs miljoni piešķirti Salaspils kodolreaktora likvidācijai. Lauvas tiesa – 2,2 miljoni – novirzīti citiem mērķiem. Piemēram, “čekas maisu” atvēršanai, dokumentālo filmu veidošanai.

“Problēma ar reaktoru nepazudīs! Nākamgad atkal tas parādīsies kā viens no prioritārajiem pasākumiem, kam jāpiešķir nauda,” bilst Krūmiņa.

Valsts kontrole akcentē, ka valsts iestāžu starpā ir liela plaisa. Bagātākās ministrijas maksā piemaksas, prēmijas, naudas balvas, kamēr nabadzīgajām jāsamierinās ar mēnešalgu vai nelielu pielikumu pie tās.