Spriež par dezinformācijas ierobežošanu pirms Saeimas vēlēšanām

1 komentārs

Mūsdienās maldināt cilvēkus ir kļuvis visai viegli sociālo mediju ietekmē. Tas ir aktuāls jautājums īpaši priekšvēlēšanu laikā. 

Kā Latvijā rūpēties par demokrātisku vēlēšanu drošumu? Par to otrdien, 12. jūnijā, tika diskutēts konferencē Rīgā.

Lai gan pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu uzturētāji kļuvuši aizvien aktīvāki dezinformācijas apkarošanā, visu atbildību par viltus ziņu izplatību digitālajā vidē šiem uzņēmumiem uzgrūst nedrīkst. Pie šāda secinājuma nonākuši pasaules līmeņa stratēģiskās komunikācijas profesionāļi. Viltus ziņu jautājumam uzmanību ir būtiski pievērst ikdienā, bet, piemēram, priekšvēlēšanu laikā jo īpaši.

Raimonds Vējonis
Valsts prezidents

Sabiedrības ticība demokrātiskām vēlēšanām ir iedragāta. Uzticēšanās ir demokrātijas pamatu pamats. Un to saglabāt ir izaicinājums. Lai mēs paši sevi varētu aizstāvēt, mums par to ir jārunā, sabiedrība ir jāinformē.

Piemēram, Apvienotās Karalistes valdības komunikācijas izpilddirektors uzsver, ka cilvēkiem pašiem mūsdienās jāprot būt kritiskiem un analizēt, kam uzticēties.

Aleks Aikens
Apvienotās Karalistes valdības komunikāciju izpilddirektors

Es iesaku ziņām pievērst pastiprinātu uzmanību. Lasīt, klausīties un skatīties dažādus resursus, lai informāciju varētu arī salīdzināt, ne tikai internetā izlasīto apspriest ar draugiem. Atcerieties arī, ka tās ziņas, kas ātri ceļo, ir ”kliedzošas”, bet to autori nav zināmi, visticamāk, ir meli. Ātrumam nav nozīme, pievērsiet uzmanību faktiem un tam, kas ir ziņas avots!

Vienlaikus Aikens norāda, ka ne visi interneta mediji ir melu ziņu autori un otrādi, – ne visi ziņu raidījumi televīziju kanālos ir patiesības spogulis. Bet tikmēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver, ka dezinformācija un viltus ziņas visbiežāk tiek izplatītas ar tā saukto ”kaimiņu un draugu metodi”.

“Pēdējos divos gados vismaz piecas valstis ir ziņojušas, ka ir ārēja iejaukšanās notikusi viņu politiskajos procesos, tātad tāda iespēja ir, un tā vide principā ir pietiekami interesanta tādām lietām. Līdz ar to, jā, ir jābūt gataviem, jādomā par to, bet principā tas ir triju elementu sadarbību, ko mēs kā cilvēki ļaujam šādai ietekmei realizēties,” min Sārts.

Proti, ir jābūt sadarbībai starp valdību, kurai ir jāspēj identificēt dezinformāciju un apkarot to, neatkarīgu nevalstisko sektoru un medijiem, jo īpaši analītiskajiem. Kā pierādīja ”Brexit” kampaņa, ar dezinformācijas palīdzību iespējams mazināt uzticību ekspertiem. Jautāts, vai Latvijas sabiedrība ir gatava Saeimas vēlēšanām un pieņemt pareizos lēmumus, Sārts atbild lakoniski – ”Tāpat kā Rīga, tā nekad nebūs gatava”.

Jāatgādina, ka pēc sociālā tīkla ”Facebook” datiem, ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā vairāk nekā 100 miljoni amerikāņu skatījušies reklāmas un citus materiālus, kurus sagatavojusi Krievijas ”troļļu fabrika”, lai ietekmētu ASV politiskos procesus.

1 komentārs