Spītējot ZZS iebildumiem, Saeima sāk darbu pie Valsts prezidenta ievēlēšanas atklātās vēlēšanās

1 komentārs

Iespējams, ar lielākām cerībām uz izdošanos beidzot uz priekšu virzās jau izsenis apspriestais jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Ceturtdien, 17. maijā, Saeimas vairākums piekrita sākt darbu pie Satversmes grozījumiem, kas paredz, ka Valsts prezidentu ievēl atklātā balsojumā – nevis slepus kā līdz šim. Spītējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumiem, prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu atbalsta arī viņi koalīcijas partneri – “Vienotība” un nacionāļi. Par, vismaz pagaidām, ir arī ietekmīgākā opozīcijas partija “Saskaņa”.

Šis gan pagaidām ir tikai pats pirmais solis Satversmes grozījumu virzienā, un nav skaidrs, vai atbalsts šai iecerei saglabāsies.

Valsts prezidents ir pēdējā amatpersona, kuru ievēl aizklātās vēlēšanās. Kaut arī Saeimas deputātu vairākums ir par atklātām prezidenta vēlēšanām, kategoriski pret to iebilst ZZS. Un koalīcijas līgums “Vienotībai” un nacionāļiem aizliedz nostāties pret saviem partneriem. Tomēr tuvojoties vēlēšanām, koalīcijas līguma ietekme arvien sarūk.

Ar kārtējo ierosinājumu par prezidenta atklātu ievēlēšanu Saeimā vērsās “Latvijas reģionu apvienība”. Kā skaidroja tās pārstāvis Edvards Smiltēns, – “Saskaņa” nupat mainījusi pozīciju, paziņojot, ka arī tā tagad atbalsta prezidenta atklātu ievēlēšanu, tādēļ šis ir īstais brīdis grozījumu veikšanai.

Smiltēns norādīja: “Kolēģi, tas maina pilnīgi visu! Mums ir atvērusies šaura iespēja atbalstīt tieši tagad un izdarīt to, ko Saeima nespēja jau gadiem. Mums šodien, kolēģi, ir konstitucionālais vairākums. Jautājums, – vai jums ir valstiskā stāja un mugurkauls tieši tagad pieņemt lēmumu”

Prezidenta ievēlēšana aizklātā balsojumā ir ierakstīta Satversmē, tādēļ, lai to mainītu, vajadzīgas vismaz divas trešdaļas deputātu balsu. Pēdējie divi prezidenti nākuši no ZZS rindām, bet tieši šī partija iebilst pret atklātām vēlēšanām. Tomēr ZZS vieniem pašiem nav tik daudz balsu Saeimā, lai bloķētu Satversmes izmaiņas un viņu koalīcijas partneri, – “Vienotība” un “Nacionālā apvienība” – šoreiz nostājās opozīcijas pusē.

Kā pauž “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri: “Atsevišķu partiju pretestība un pūles, kas pieliktas šīs iniciatīvas bloķēšanai un sarkano līniju novilkšanai, acīmredzami parāda, cik ārkārtīgi svarīgs šī aizklātība ir oligarhiem. Tomēr lēmums par Valsts prezidentu ir jāpieņem šeit, Saeimā nevis “Rīdzenes” viesnīcā, nevis Puzē vai “Mākoņos”, un tam ir jābūt atklātam.”

ZZS frakcija gan nebalsoja ne par, ne pret – gandrīz visi tās deputāti balsojumā vienkārši nepiedalījās. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neslēpa sarūgtinājumu par koalīcijas partneru rīcību, nodēvējot to par “priekšvēlēšanu cirku”.

“Šodien ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs šajā cirkā nepiedalāmies. Nepiedalāmies. Viss. Tas viss, kas šodien te notiek, tā ir priekšvēlēšanu kampaņa, un mēs uz tādām lietām neesam gatavi,” pauž Brigmanis.

Vienīgie, kas balsoja pret atklātām prezidenta vēlēšanām, bija trīs Ingunas Sudrabas partijas “No Sirds Latvijai” deputāti un zaļzemnieks Gundars Daudze.