2 komentāri

Maza un efektīva valsts pārvalde ir tas, ko partijas savās priekšvēlēšanu programmās un valdības savās deklarācijās “ķeksīša pēc” ir pieminējušas gandrīz vienmēr. Šīs vēlēšanas nav izņēmums, liecina astoņu populārāko partiju 4000 zīmju programmas, ko analizēja “LNT Ziņu TOP 10”.

Tā piemēram, Zaļo un zemnieku savienība sola iesviest kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, tikmēr “Jaunā konservatīvā partija” piedāvā to veidot efektīvu un arī kompaktu, “Jaunā Vienotība” grib valsts pārvaldi padarīt motivētu, Latvijas Reģionu apvienība – gudru un efektīvu, bet “Attīstībai/Par!” – draudzīgu, atvērtu un slaidu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vairums partiju ar to arī aprobežojas, dažas gan piedāvā konkrētākas lietas, proti, ministru un ierēdņu skaita mazināšanu. “Jaunā konservatīvā partija” līdzšinējo 13 ministriju vietā piedāvā atstāt astoņas, un ierēdņu skaitu apcirpt par 30%. Partija “KPV LV” tikmēr uzskata, ka jāpaliek tikai sešiem ministriem, un pārējām jomām jāievieš sekretariāti konkrētu problēmu risināšanai. Tie beigtu pastāvēt kolīdz konkrētā problēma valstī būtu atrisināta.

Filips Rajevskis
politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks

Kurš pateiks, ka problēma ir atrisināta un tagad atlaižam visu šo sekretariātu? Parasti vieglākais ir sākt ierēdņu pulka veidošanu, un grūtākais ir likvidēt šo institūciju. Šajā mirklī ieslēdzas ierēdņu pašatražošanās princips.

Par to, vai piedāvātās valsts pārvaldes reformas palīdzētu atrisināt Latvijas problēmas pēc būtības, izskan skeptisks viedoklis.

Arvīds Dravnieks
Publisko tiesību institūta direktors

Ministru skaita maiņa jau neko pēc būtības nemaina valsts pārvaldē, bet jebkura reforma, pat, ja tā ir tikai reforma pēc nosaukuma, vismaz uz pusgadu rada jucekli. Un brīdis, kad gribi īstenot savus solījumus, ir pats nepiemērotākais šādam juceklim.

Citas partijas tikmēr aicina likt mierā ministrijas un pievērsties pašvaldību skaitam. Ja Zaļo un zemnieku savienība piedāvā tikai veicināt reģionu sadarbību, un “Jaunā Vienotība” sola veidot stiprus novadus, tad apvienība “Attīstībai/Par” piedāvā pašreizējo 119 novadu skaitu samazināt vismaz trīs reizes, un “Saskaņa” sola veidot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām.

Divas partijas sola arī palielināt iedzīvotāju teikšanu par notiekošo viņu pašvaldībās – Reģionu apvienība piedāvā iedzīvotāju izlemšanai nodot nelielu pašvaldību budžetu daļu, bet “Jaunā Vienotība” sola ieviest pašvaldību referendumus. Politologs Rajevskis gan apšauba partiju reālo vēlmi un spējas šīs idejas pēc vēlēšanām tiešām īstenot.

Rajevskis norāda: “Pašvaldību referendumi ir svarīga iniciatīva, bet ļoti līdzīga tai par pašvaldību apvienošanos – par to runā līdz brīdim, kad nonāk pie varas. Pašvaldību referendumi varētu būt ļoti nopietns instruments, lai sabiedrību iesaistītu lēmumu pieņemšanā par svarīgiem jautājumiem, kas ietekmē cilvēkus, bet man bail, ka pašvaldību lobijs līdz pēdējam neļaus tāda veida instrumentu ieviest.”

Divas partijas – Latvijas Reģionu apvienība un “Jaunā Vienotība” savās programmās ir pieminējušas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, solot to padarīt atklātu. Tomēr pirms iepriekšējām vēlēšanām daudz apspriesto tautas vēlēta prezidenta ideju nepiemin vairs neviena no populārākajām partijām.

Filips Rajevskis
politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks

Ir tādas lietas, kas ir modes sastāvdaļa. Un šis tautas vēlēts prezidents bija pagājušo vēlēšanu mode.

Partija “KPV LV” tikmēr aicina likvidēt koalīcijas padomi, ko uzskata par pretlikumīgu. Koalīcijas padome ir pašreizējais formāts, kā valdošās partijas savā starpā saskaņo viedokļus, un tās darbu reglamentē detalizēts koalīcijas līgums – tas nav juridiski saistošs, un valdošās partijas to dēvē par “džentlmeņu vienošanos”.

Tiesību eksperts Arvīds Dravnieks norāda, ka partijām savstarpēji apspriesties vajag, svarīgāk būtu kontrolēt, kuri cilvēki piedalās šajās apspriedēs.

Arvīds Dravnieks
Publisko tiesību institūta direktors

Partijām ir jāsadarbojas savā starpā. Un tam var izveidot dažādus formātus. Kurā vietā un laikā runā. Bet svarīgākais ir, kuri tur runā tajā koalīcijas padomē un kādas intereses pārstāv. Ja tur būtu tikai partiju vadītāji un ministri, tas ir vairāk nekā loģiski, tāpēc mēs viņus ievēlam, lai viņi sarunātos. Bet, ja tur nāk cilvēki, kuri, visticamāk, pārstāv dažādu kampēju intereses, tad šādiem cilvēkiem drīzāk jārosina krimināllietas, nevis jāļauj uzspiest sava griba politiķiem.

Rajevskis pauž: “Nebūs koalīcijas padome, būs koalīcijas brokastis, nebūs koalīcijas brokastis, būs valdības brokastis, būs interešu grupas. Nevar izvairīties no tā, ka būs neformālā daļa, kur notiek viedokļu saskaņošana. Vienmēr politikā būs neredzamā daļa.”

Partijas savās programmās piemin arī tiesas, solot tās padarīt godīgākas un efektīvākas. Tomēr ne visi politiskie spēki aprobežojas tikai ar vispārīgiem lozungiem. Ir partijas, kas sola arī iet tālāk un piedāvā noteikt maksimālos tiesvedību termiņus.

Jaunā konservatīvā partija piedāvā veidot jaunu tiesu, kas specializētos piņķerīgo ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā. Tikmēr “Jaunā Vienotība” sola panākt, ka lietu iztiesāšana nevilktos ilgāk par diviem gadiem, bet “KPV LV” uzsver, ka panāks visu tiesvedību pabeigšanu gada laikā. Atzīstot, ka tiesām jākļūst ātrākām, konkrētu termiņu noteikšanu eksperti vērtē skeptiski.

Liene Gātere
“Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktore

Vai šis ir populistisks piedāvājums – es teiktu, ka drīzāk jā. Mums ir ļoti kompleksas problēmas tiesās. Ir problēmas ar tienešu kvalifikāciju. Varbūt jādomā par specializēto tiesu, tiesnešu kvalifikācijas celšanu.

“Delnas” direktore Liela Gātere vērš uzmanību uz to, ka partiju programmās maz pieminēti pretkorupcijas jautājumi.

Gātere norāda: “Tās partijas, kas aktīvi pozicionē sevi kā korupcijas apkarotājus, viņu programmās šis viens virziens neiezīmējas tik ļoti. Tie pretkorupcijas jautājumi partijām vairāk ienāk pirms vēlēšanām, kā tādi lozungi. Tas nav tāds ilgtermiņa karogs, ko kāda partija nestu, vismaz pagaidām. Iespējams, dažas partijas iezīmēsies tagad. Un divas partijas, kas pašlaik ir pie varas – Nacionālā apvienība un “Saskaņa”, viņiem ir ļoti maz šie pretkorupcijas mērķi, gandrīz nekādi.”

Izskan arī citi ambiciozi plāni. Jaunā konservatīvā partija piedāvā divu specdienestu – Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja apvienošanu, un šai iestādei vēl pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ja viens specdienests vienlaikus atbildētu par korumpantu notveršanu, spiegu atmaskošanu, pielaižu valsts noslēpumam izmiegšanu un citiem nacionālās drošības jautājumiem, tad tam būtu arī riski.

Drvanieks min: “Ir īsredzīgi pakļaut valsts pārvaldi, nedod Dievs, vēl Satversmi, visu valsts iekārtu kādām īstermiņa vajadzībām. Ja mēs mēģinām visu koncentrēt vienās rokās un atdot labajam cilvēkam, neviena šāda sistēma nav ilgtspējīga. Vienkārši dzīves pieredze ir tāda, arī cilvēki mainās. Tas vairāk velk uz tādu vadonismu, mēs šo slimību vēl neesam izslimojuši.”

Populārāko politisko spēku īsajās programmās nav pieminēta valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām. Par to nožēlu pauž korupcijas apkarošanas pētnieki, jo partiju būtiskāka finansēšana no valsts budžeta varētu būt veids, kā padarīt politiskos spēkus neatkarīgākas no privātajiem sponsoriem un “melno kašu” turētājiem.

TOP komentāri

  • indulis
    0 0 0

    indulis

    Pašvaldību par daudz, sēž "savējie". Pašvaldībās referendumu iespēju un mažoritāro vēlēšanu modeli. Drošības dienestus neaiztikt, kamēr tur jūtama politiķu ietekme. Bet tieslietās noteikt stingrus temiņu lietu izskatīšanā, stingri sodot lietu novilcinātājus, kā arī sadalīt kompetences. noteikumu neievērotājus ārā no tiesām, cik ilgi pusprofesionāļus barosim.
  • Lauma Bodniece

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl