Smiltenes novada intriga – vai “Nacionālā apvienība” noturēs varu?

1 komentārs

Gatavojoties 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina ciemoties jauno robežu pašvaldībās, šoreiz dodoties uz Smiltenes novadu, kas kļuvis plašāks, līdz ar to arī iesniegto kandidātu saraksts – lielāks.

Jaunais Smiltenes novads ir veidojies, pievienojot sev divas jaunas pašvaldības – Apes un Raunas. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Pirmkārt, jau apzināties, ka agrāk paši bija centrs, tagad daļa lielākas teritorijas. Otrkārt, orientēties sarakstos.

Paplašinoties novada teritorijai, palielinājies arī iesniegto kandidātu sarakstu skaits. Iepriekšējās vēlēšanās četri, tagad – seši.

“Es noteikti papētīšu internetā vai kur ir pieejama informācija par tiem kandidātiem. Baigi jau nav tā, ka pazītu tos cilvēkus, kāds viņš ir. kādus darbus darījis,” saka novada iedzīvotāja Viktorija.

Arī Ruta domā līdzīgi: “Jūnijā ir vēlēšanas. Saņemšu sarakstu, tad jau skatīsies, kas tur ir,” viņa stāsta.

Lelde atzīst administratīvi teritoriālās reformas dēļ novads ir mainījies. “Tas novads liekas tāds garš, izstiepts, bet nu būs citādāk,” viņa saka.

“Patlaban Smiltenes novadā dzīvo nedaudz virs 18 000 cilvēku. Platība 1796 kvadrātkilometru. Šā gada budžets pieņemts vēl pirms reformas, – 20 miljoni eiro. Nodokļos tiek gūta aptuveni puse summas. Pārējais tā saucamie transferti – pašvaldību izlīdzināšanas fonds, Eiropas Savienības līdzfinansējums projektiem un dažādu ministriju piešķirtās mērķdotācijas.

Lauvas tiesa visa budžeta – 48% – šogad aizies izglītībai, tad ekonomiskajai darbība, tostarp nodarbinātības pasākumiem un autoceļiem. Trešajā vietā – sociālie jautājumi.

Līdzīgi kā valstī kopumā, sabiedrība noveco. Tādēļ pievienotā Apes novada Vidagas ciema iedzīvotāja Rita Suliņa domā, ka novadā par tuvākā gadu prioritāti būs jākļūst šim jautājumam.

“Sociālam darbiniekam nu būtu jāzina savās robežās, kas kuram ir vajadzīgs,” teica Rita.

Rita Suliņa strādā par pavāri Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā. Vietējiem gan viņa vairāk pazīstama kā maizes un kūku cepēja. Šobrīd gan vienā, gan otrā arodā Covid-19 pandēmijas dēļ darba mazāk.

To, ka šajās vēlēšanās būs jāskatās plašāk, viņa vēl tikai mēģina aptvert.

“Es neesmu nekad bijusi Smiltenes domē, bet, kad vajadzēs, aiziesim uz Smiltenes domi. “Feisbukā” skatījos [sarakstus],” viņa saka, piebilstot, ka šoreiz balsos par citu partiju nekā iepriekšējā pašvaldību vēlēšanās.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās uzvaras laurus šeit plūca “Nacionālā apvienība”. Tagad situācija var mainīties. Pirmkārt, sarakstos iekļauti jauno novadu kandidāti. Otrkārt, šā brīža domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš krēslā ir tikai divus gadus, turklāt iepriekš pārstāvēja citu partiju. Iepriekšējais priekšsēdētājs Gints Kukainis, kurš baudīja popularitāti, pieņēma izaicinājumu darboties biznesā.

“Ja pagājušajās velēšanās bija skaidrs, ka, visticamāk, domes priekšsēdētājs paliks tas pats, tagad šaubos, ka kaut kas tāds notiks,” saka laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Santa Sinka.

Caurskatot deputāta amata kandidātu sarakstus, tajos atrodami vairāki novada uzņēmumu pārstāvji. Piemēram “Latvijas attīstībai” piesaistījusi “Smiltenes piena” bijušo vadītāju Gitu Mūrnieci.

“Smiltenei ir vajadzīgs šis uzņēmēju skatījums un pienesums pašvaldības deputātu darbā. Jo uzņēmēji ir tie naudas pienesēji. Pašvaldība, es ceru, – dalītāji. Tāpēc, man šķiet, ka tie jaunie spēki būs, kas kaut ko iekustinās,” saka Mūrniece.

Tikmēr pašreizējais domes vadītājs oponē. “Man ir grūti piekrist. Jo man šķiet, ka līdzšinējā dome, ņemot vērā investīciju projektus un atbalstu uzņēmējdarbībai, tieši mēģina veicināt un pēc iespējas pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību novadā,” pauda Avotiņš.

“Jaunās Vienotības” līdere Smiltenes novadā būs Ilze Vergina. Viņa ir Smiltenes vidusskolas direktore. Atgādināšu, – teju puse budžeta novadā tiek tērēta tieši izglītībai.

“Esam lielākā skola Vidzemē, mums jāmēģina noturēt skolēnu skaitas… Jānotur gan kvalitātes latiņa, ko esam uzlikuši, un domājam tālāk noturēt,” apliecināja Vergina.

Smiltenes vidusskolas ēkā patlaban norit vērienīgi remontdarbi. Ja ir kāds ieguvums no Covid-19, tad tas ir fakts, ka ēkās netraucēti var darboties celtnieki.

Demogrāfijas krītošā līkne jau iepriekš lika pieņemt lēmumu, ka, piemēram, Drustu novadā, kas tagad pievienojas Smiltenei, vidusskolai šis ir pēdējais gads. Turpmāk šeit būs izglītība līdz 9. klasei.

“Šobrīd Smiltenes novadā veidojas šī te loģiskā situācija, kur Smiltenē paliek vidusskola un lielu bērnu skaitu. Līdz ar to tas novads veidojas sinerģiski – ka centrā ir vidējā izglītība, tālāk nosacīti pa reģioniem vai pa malām ir šīs pamatizglītības posma iestādes,” sacīja Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens.

“Sava ziņā tajā 2016. gadā mēs esam, vēl neko nezinot, tam gatavojušies, ka mēs šeit varētu būt centrs,” pauda Smiltenes vidusskolas direktore.

Izglītība, īpaši skolu reforma, ir jūtīgi jautājumi. Tie var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus. Ņemot vērā, ka tuvākajos gados runa var būt arī par citu novada skolu likteni.

Taču vērtēt var arī vēl citus aspektus.

“Pie izdarītajiem darbiem var teikt – daudzdzīvokļu īres nama uzbūvēšana. Dzīvojamais fonds Smiltenē ir liela problēma. Mums ir daudzas citas lietas, bet trūkst cilvēkiem vietas, kur dzīvot. Liekas, ka Smiltenē ir lēta dzīve, bet tas tā nav. [Starp neizdarītajiem darbiem] viņi solīja Smiltenes novada bibliotēkai jaunas telpas,” sacīja laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Santa Sinka.

To, ka solījums par bibliotēku nav pildīts, šā brīža priekšsēdētājs nenoliedz. Iepriekš izskatītie divi varianti domi neapmierināja.

“Tagad ir trešais mēģinājums, kur mēģinām attīstīt vienu kvartālu, ko iepriekšējā gada sākumā nopirkām, un tur paredzam, ka varētu būt vieta bibliotēkai,” skaidroja Avotiņš.

Šeit gan jāpatur prātā, ka šo solījumu galvenokārt atcerēsies tieši vecā Smiltenes novada vēlētāji. Klāt pienākušajiem Raunas un Apes novada iedzīvotājiem skats būs pilnīgi atšķirīgs.

Dominējošais jautājums tur varētu būt saistīts ar jautājumu, – vai mēs būsim pilntiesīga daļa vai paliksim perifērija.

“Es domāju, ka viss būs kārtībā. Būs sadarbība starp visiem ievēlētajiem, un arī tie, kas paliks aiz strīpas. Jo kopumā esam draudzīgi. Vēl pirms visām reformām. Rauna draudzējas ar Smilteni, arī ar Cēsīm, Api, Alūksni. Visi tādi…, būs laba tā sadarbība,” teic Sintija Rude (“Progresīvie”).

1 komentārs