Skaistais ES federālisms – kas aiz tā slēpjas? Atbalsta ECR grupa Eiropas Parlamentā

0 Komentāru

Droši vien esat dzirdējuši izteicienus – Eiropa ar kodolu un ārpus kodola, divu ātrumu vai vairāku ātrumu Eiropa un Eiropas federālisms, kā arī citus žargonus. Bet – kas īsti slēpjas aiz šiem vārdiem par skaisto federālismu Eiropas Savienībā (ES).

ES dalībvalstis, vienojoties līgumos un arī ar citiem saviem lēmumiem, ir atdevušas daļu no kompetences, kas veido vienotu tirgu, vienotu vides politiku, eirozonas valstis, protams, arī monetāro politiku, skaidro ekonomists un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

”Šī kompetence tiek atdota centrālām institūcijām, un, faktiski, likumdošana top visām šīm valstīm saistoša. Bet ir vesela virkne jomu, kas, protams, paliek ārpus dalībvalstu kompetencē un arī paliks nākotnē, esmu pārliecināts. Piemēram, sociālā politika, izglītības politika, kultūra un vēl vesela virkne jomas,” turpina Zīle.

Jautājums ir viens – ko federālisti šādi vēlas panākt? Kā piemērs bieži tiek minēts Amerikas Savienoto Valstu nospraustais kurss, taču te rodas vēl viens jautājums – ko tas maksā ASV nodokļu maksātājam, kur paliek nauda?

Uzreiz gan jāizceļ, ka ASV šajā federālajā budžetā parasti atvēl 20%, 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atkarībā no gadiem. Un Eiropā?

”Eiropā pašlaik ir knapi 1% no IKP, tas ir tas, kas veido tā saucamo federālo budžetu Eiropas Savienībā, ja drīkst tā izteikties, kas īstenībā ir ļoti, ļoti maz. Jo tādas valstis kā Francija vai Zviedrija pārdala vairāk kā 50% no visiem ienākumiem caur nodokļu sistēmu, bet tas viss paliek attiecīgajās dalībvalstīs. Un par šo mazo procentiņu – 1% – notiek ļoti lielas cīņas parasti šajos septiņu gadu budžetos, kas arī notiek pašlaik,” akcentē Eiropas Parlamenta deputāts.

Runa gan īstenībā ir par to, ka daudzi politiķi, līderi vēlas savākt varu no valstīm federālā līmenī, protams, kur galvenās lomas spēlēs lielās valstis, tajā pašā laikā par to nemaksājot.

”Es vēlētos, lai Latvijas sociālajā sistēmā būtu kaut cik līdzīgas pensijas, kādas tās ir Francijā un Vācijā, lai varētu būt iespējas uzturēt labu izglītības sistēmu, taču, ja tam netiek atvēlēts ne tuvu no eirofederālistu naudas, jaunie cilvēki vienkārši braukts tur, kur viņi zina, ka viņiem ir daudz lielākas iespējas savus pilnvērtīgos gadus un savu ģimenes veidošanas laiku pavadīt, kur var vairāk nopelnīt un var labāk sociāli dzīvot. Ja par to netiek maksāts, tas būtu netaisnīgi, atņemt dalībvalstu varu,” rezumē Zīle.

Pat ja Latvija kādreiz piekristu, ka šis federālisms ir labs modelis ES, kam, protams, eiroparlamentārietis nepiekrīt, tad tiem līderiem, kas vēlas to darīt, būs plaši jo plaši jāatver maki.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas finansiālu atbalstu.

0 Komentāru