Senioriem, kuri pensiju nopelna ārzemēs, būs mazāks nodoklis

25 komentāri

Latvijas valstspiederīgie, kuri savas pensijas nopelnījuši emigrācijā ārzemēs, būs daudz izdevīgākā situācijā nekā Latvijas vietējie seniori. Saeimā ceļu sākuši grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas praktiski paredz remigrantus atbrīvot no šo nodokļu maksāšanas.

Ja pensijas vecumu sasniegušie šobrīd atgrieztos no emigrācijas, viņiem Latvijā par ārvalstīs gūto vecuma pabalstu būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis no pensijas summas 300 eiro. Tas ir tāpat kā Latvijas senioriem. Nodokļu atvilkumi daļai remigrantu tad būtu iespaidīgi lieli.

Diasporas politikas veidotāji to uzskatīja par šķērsli, kāpēc tūkstošiem senioru neatgriežas Latvijā. Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija virzīja likumprojektu, lai ārvalstīs gūtajām pensijām piemēro neapliekamo minimumu tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī – kur pensija nopelnīta. Piemēram, Lielbritānijā tās ir 12 500 britu mārciņas gadā. Vairumā gadījumu tad pēc atgriešanās Latvijā remigrantu senioriem nebūtu jāmaksā ienākumu nodoklis praktiski nemaz. Šiem pensionāriem vienīgā prasība Latvijā – katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt aktuālo informāciju, kā pensijas gūšanas ārvalstī ir mainījies neapliekamais minimums. Saeimas deputāti to nosauca par birokrātisku absurdu.

“Mūsu VID būtu pa tiešo jāsazinās ar attiecīgo valsti un jānoskaidro, kādi ir šie regulējumi, un attiecīgi pensionāram nevajadzētu neko darīt. To mēs uz otro lasījumu sakārtosim, un, galu galā, šis regulējums būs pietiekami ērts,” norāda Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Gatis Eglītis (JKP).

Ļaut remigrantu pensionāriem maksāt ienākumu nodokli no tāda neapliekamā minimuma, kāds tas ir ārzemēs, uzskatāma par morāli neētisku attieksmi pret Latvijas vietējiem senioriem, – uzsver Finanšu ministrija, taču neliek šķēršļus likumprojektam. Arī atsevišķiem Saeimas deputātiem ir bažas, ka likumu kā diskriminējošu apstrīdēs Satversmes tiesā.

“Latvijā pensionāri, kas guvuši ienākumus Latvijā, nopelnījuši pensijas Latvijā, varētu pārmest, ka Latvijai ir dažādas attieksmes pret dažādiem pensionāriem atkarībā no tā, kurā vietā viņi ir nopelnījuši pensijas,” saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāte Ilze Indriksone (NA).

Vai vērsties Satversmes tiesā, Latvijas Pensionāru federācija savu attieksmi formulēs tuvāko nedēļu laikā. Savukārt Pasaules Brīvo latviešu apvienībā pieļauj, – ārvalstīs gūtajām pensijām, iespējams, vajadzētu noteikt vidēji aritmētisko neapliekamo minimumu, lai remigranti nebūtu pilnībā atbrīvoti no nodokļa nomaksas.

Pasaules brīvo latviešu apvienības izpilddirektors Raits Eglītis norāda: “Mums visiem vajadzētu vairāk domāt, kā tas valsts maks izskatās, un tad mums visiem labāk ietu, un arī mūsu valstij labāk ietu.”

Savukārt Darba devēju konfederācijā akcentē, – no ārzemēm atgriezušies tautieši savās vecumdienās ekonomikā iztērēs daudz vairāk nekā, ja tikai paliktu viņu pensijas ar nodokli.

“Ir nepieciešams, lai šie cilvēki maksimāli atgriežas. Viņi šo mūsu Latvijas pensiju sistēmu nenoslogo, PVN te maksās, pirks preces un pakalpojumus – tātad piedalīsies apritē, un zināmā mērā arī tostarp infrastruktūras uzturēšanā. Šie seniori mums ir vajadzīgi,” bilst Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālas drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Vienlaikus Latvijas Pensionāru federācija gan izceļ citu jaunu problēmu ar konkrētiem gadījumiem – tie tautieši, kuri līdz šim nebija maksājuši saviem bērniem alimentus un tagad kā pensionāri no dzīves emigrācijā atgriežas Latvijā, sagaida milzu parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Tas nozīmē, ka valsts viņiem veiks parādu atvilkumus no ārzemju pensijas, atstājot summu Latvijas minimālās algas apmērā.