Saldus novadā uz 15 deputātu vietām pretendē 139 kandidāti no astoņām partijām

2 komentāri

Samazinoties novadu skaitam Latvijā, uz pusi samazinājies arī ievēlamo deputātu skaits 5. jūnijā Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanas un konkurence palielinājusies arī Saldus novadā, kas Latvijai ir pietiekami būtisks industriālais centrs. Turienes uzņēmēji sagaida, ka pašvaldība vēl mērķtiecīgāk stimulētu ekonomisko aktivitāti, vēsta TV3 Ziņas.

Saldus novadam ar 15 pagastiem pēc reformas klāt pievienos Brocēnu novadu ar četriem pagastiem, un kopā būs 29 000 iedzīvotāju.

“Saldū ir centrs ļoti labi sakopts. Ceļus taisa. Visu laiku nekas tāds nebija,” stāsta tirgotāja Saldus tirgū Efa.

Uz Saldus novada domes 15 deputātu vietām pretendē 139 kandidāti no astoņām partijām.

“Saldus Zeme” – laikraksts Saldum un Brocēniem. Vietējie žurnālisti ir vieni no retajiem, ka rūpīgi izpētījuši visu kandidējošo partiju solījumus.

Avīze tincina partijas, cik reāli būs par novada 37 miljonu eiro gada budžetu izpildīt finansiāli apjomīgākos solījumus, piemēram, pārbūvēt autoceļus, masveidā izremontēt pašvaldības dzīvojamo fondu, saglabāt visas lauku skolas, pagastu pārvaldes un tautas namus.

“Vai attālāk no pilsētas tie pagasti, ļaudis uzskata, vai viņiem velta pietiekamu uzmanību, vai pie viņiem pietiekami iegulda līdzekļus,” norādīja laikraksta “Saldus Zeme” galvenā redaktore Andra Valkīra.

Tas aktuāls Vadakstes ciemā, kas jau sācis izjust desmitgades prognozi par Saldus novada 20% lielo depopulāciju.

“Mums ir ļoti maz iedzīvotāju,” atzīst Saldus novada Vadakstes pagasta iedzīvotāja Vineta.

“Mājas, redzat, kādas. Cilvēki maz. Šajā mājā tikai septiņas ģimenes dzīvo no 27 dzīvokļiem,” norādīja Saldus novada Vadakstes pagasta iedzīvotāja Eugēnija.

Miests Kurzemē – tā gleznu ar Saldus ainavu pirms vairāk nekā simts gadiem nosauca te dzimušais gleznotājs Janis Rozentāls. Šobrīd Saldus un Brocēni ir īsteni ražošanas centri ar pamatīgām rūpnīcām. Pārtikas ražošana, būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, metālapstrāde.

Industriālo apkures katlu ražotāja “AGB Serviss” vadītājs akcentē, – tā kā Saldū daudz ražotņu, tad liela konkurence par darbiniekiem. Te no domes sagaida, lai atvilina citu pašvaldību iedzīvotājus.

“Darbaspēkam ir kaut kur jāpaliek, bet tirgus cenas dzīvokļiem Saldū ir ļoti augstas. Ir vajadzīgs darbaspēks, bet darbaspēkam ir kaut kur jādzīvo,” norāda SIA “AGB Serviss” valdes priekšsēdētājs Aivars Bundzens.

Visas partijas sola uzrunāt privātos investorus, lai viņi būvē jaunas daudzdzīvokļu mājas. Pašvaldība visādi nākšot pretim.

Savukārt jaunās ģimenes Saldū vēlas partiju solījumos saklausīt, kā tieši risinās vietu trūkumu bērnudārzos.

“Diezgan garas rindas. Mums principā pirms pusgada vajadzēja būt bērnudārzā, bet vēl neesam,” bažījas Saldus iedzīvotāja Egita.

TV3 Ziņu sižetā redzami kārtīgi Saldus džeki! Un ko viņi kā gados jaunie vēlas sagaidīt no jaunās Saldus novada domes?

“Labākai dzīvei vajadzētu lielāku finansējumu atvēlēt basketbola klubam “Saldus”. Tas ir Saldus sporta balsts. Ir dažādas biedrības, kam to finansējumu saskalda, bet tas kārtīgais sporta nesējs ir basketbols, tāpēc naudu vajadzētu virzīt tieši uz basketbolu,” norāda Saldus iedzīvotājs Roberts.

Matīss, Saldus iedzīvotājs Kārlis uzskata, ka dažu daudzdzīvokļu māju pietrūkst, jo esot ļoti maza mājokļu izvēle.

Saldus un Brocēni ir vienas no retajām pilsētām Latvijā, kurās skan apmierinātība ar algu līmeni.

“Nesūdzos! Nesūdzos! Daudzi draugi strādā labi apmaksātos darbos un nesūdzas, ka pietrūktu naudas vai kaut kas tāds,” saka Brocēnu iedzīvotājs, metinātājs Aristans.

Saldus uzņēmēju biedrība gan kritizē pašvaldību par stratēģiskās vīzijas trūkumu ekonomiskās vides vēl lielākai aktivizēšanai. Tādēļ pēc vēlēšanām uzņēmēji veidos investīciju padomi un vēlas sev veto tiesības, lai varētu iebilst domnieku tām iecerēm, kas nav vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību.

“Diemžēl redzam, ka Eiropas naudu pašvaldības iztērē strūklakās, dažādās skaistuma lietās. Ļoti maz nonāk uzņēmējdarbībā. Maz konsultējās ar uzņēmējiem,” atzīst Saldus uzņēmēju biedrības valdes loceklis Mārcis Broders.

Daļai uzņēmēju mazbūtiski esot partiju solījumi mazināt nodevas un nekustamā īpašuma nodokli. Uzņēmēji vēlas, lai pašvaldība iegulda Eiropas fondus industriālā parka izveidē. Tas aktuāls būtu arī Saldus ceptuvei “Cannelle Bakery”, kas eksportē saldēto konditoreju uz 20 valstīm, pat Austrāliju un Japānu. Ne tikai šai ražotnei vien vajadzētu jaunas telpas, lai paplašinātos.

“Pašvaldība var sagatavot infrastruktūru, kaut kāds zemes gabals ar gāzi, elektrību, kanalizācijas un ūdens pievadiem. Uzņēmējiem bieži vien jau nav tādi finansiālie līdzekļi, lai paši varētu tādas lielas investīcijas veikt,” vērš uzmanību Saldus uzņēmuma “Cannelle Bakery” valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

Lieli ieguldījumi Saldus novadu sagaida jau šogad. Vēl pirms Brocēnu novada likvidēšanas esošā dome sākusi sarunas ar ledus halles īpašnieku par sporta kompleksa nopirkšanu. Pretējā gadījumā iedzīvotāji zaudēšot sportošanas iespējas. Līdz šim dome to nomājusi. Simpātijas izpelnās tās partijas, kas sola atbalstīt pirkšanas darījumu atbalstīt.

“Pašvaldība iegūtu daudz lielāku caurskatāmību izmaksām, uzturēšanas izmaksām. Mēs neredzam citu veidu, kā tikai pašvaldībai pārņemt šo īpašumu. Uzbūvēt ko līdzīgu vai tik plaša profila nav pašvaldībai iespējas,” saka Brocēnu iedzīvotājs, hokeja entuziasts Oskars Nāburgs.

Teicienu – solīts makā nekrīt – vizualizē Saldus kultūras nams. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām partijas solīja to atjaunot. Bet kā redzams – nekā! Tagad atkal vairāku partiju programmās šis solījums parādījies.

Saldū zināmākais kultūras dzīves organizators kritizē atsevišķu partiju piedāvājumu pašvaldības administratīvo ēku par trīs miljoniem eiro pārbūvēt kultūras namā. 300 sēdvietu būtu krietni par maz Saldus un Brocēnu apvienotajam novadam. Mūziķi vēlas, lai jaunā dome vecā kultūras nama vietā ceļ multifunkcionālu koncerthalli.

“Gribētos šo koncerthalli pacelt Latvijas ēkas līmenī. Līdz ar to mēs, iespējams, tiktu klāt arī pie Latvijas maka, atslogojot Saldus pašvaldības budžetu,” saka Saldus kultūras dzīves aktīvists, festivāla “Saldus saule” organizators Andris Akermanis.

Saldus novada izzināšanas tūrē TV3 Ziņas nonākušas Ezeres pagastā. Lietuvas pierobežā. Un šejienes ļaudis ar lielu neuzticību, aizdomām skatās uz partijas programmās minētajiem teju vai buramvārdiem “attīstīsim, veicināsim, palīdzēsim”.

Pašvaldība noraidīja lūgumu pēc naudas, lai remontētu pilošo jumtu sporta zālei. Unikāla, jo to vietējās uzņēmējas bijušajās garāžās sākuši veidot pagasta jaunieši par pašu savāktajiem ziedojumiem, dāvinātiem trenažieriem un hantelēm.

“Es pat pie viena deputāta biju aizbraukusi un teicu, ka vajadzētu vairāk nekā 3000 eiro jumtam, un viņš saka – vai tad jūs nevarat samest? Ar to arī beidzās. Jaunieši te ir ielikuši tik daudz darba. Nolaižas rokas. Visi gaida, ka Anita kaut ko izdarīs. Nu, ko es varu izdarīt!” skaidro Saldus novada Ezeres pagasta iedzīvotāja Anita Kontene.

Saldus dome atbildējusi, – pašvaldība nedrīkstot ieguldīt privātīpašumā. Tamdēļ Ezerē netic teju visu partiju priekšvēlēšanu solījumiem palīdzēt iedzīvotāju rosinātajām iniciatīvām.

2 komentāri