Komentāri

Ceturtdien, 22. janvārī, Saeimā norisināsies ikgadējās ārpolitikas debates. Sēdē par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņos ārlietu ministrs, un pēc tam tiks atklātas debates, kurās var piedalīties visi ministri un parlamentārieši.

Pirmo reizi ārpolitikas debates notika 2011. gadā, tātad šogad tās notiks piekto reizi. Tradicionāli šis pasākums notiek Latvijas Republikas de jure atzīšanai tuvākajā Saeimas sēdē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Katru gadu interesi izteikties debatēs izrādījuši teju 30 deputāti un viens vai divi ministri. Debašu ilgums pirmajos divos gados bija aptuveni četras stundas, bet 2013. un 2014. gadā tās ievilkās līdz teju septiņām stundām. Iespējams, tas saistīts ar lēmumu divas reizes pagarināt deputātiem atvēlēto uzstāšanās laiku, kā arī ļaut ārlietu ministram kāpt tribīnē vairākas reizes.
Savukārt ārlietu ministra uzrunas garums gadu gaitā sarucis – ja pirmajā gadā iepazīstināšana ar ziņojumu prasīja 41 minūti, tad pēdējos gados izdevies iekļauties aptuveni 20-30 minūtēs.

Šajos gados ziņojumos iezīmētās galvenās Latvijas ārpolitikas prioritātes bijušas diezgan līdzīgas – ekonomiskās intereses ārvalstīs, ciešāka sadarbība ar reģiona valstīm, piemēram, enerģētikas un transporta jomā. Tāpat pēdējos gados aktuāla bijusi pievienošanās eirozonai, gatavošanās prezidentūrai un sadarbība ar tautiešiem ārzemēs.

Savukārt ierasta tēma, kuru ik gadu debatēs uzrunā deputāti, ir attiecības ar Krieviju.

Debatēs nav izticis arī bez kurioziem, piemēram, pašā pirmajā gadā toreizējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savu amatu piedēvēja savam kolēģim valdībā, tobrīd aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Savukārt citu gadu opozīcijas deputāti, nodēvējot debates par bezjēdzīgām, tomēr labprāt turpināja tajās izteikt savu viedokli.

Skaties video!

Lasi vēl