Saeimā noraida Kariņa demisijas pieprasījumu

38 komentāri

Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja opozīcijas rosināto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas pieprasījumu.

Pieprasījumu bija rosinājuši partijas “Likums un kārtība” biedri, deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde un Ļubova Švecova, kā arī Zaļo un zemnieku savienības parlamentārieši Viktors Valainis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Jānis Dūklavs un Janīna Jalinska.

Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka rosinājumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam var iesniegt ne mazāk kā desmit deputāti.

Debatēs par Kariņa demisijas pieprasījumu aktīvāki bija opozīcijas deputāti, kuri valdībai pārmeta, viņuprāt, neizdarības veselības un izglītības jomās un iepriekš doto solījumu nepildīšanu.

Gobzems pārmeta, ka premjers nav pildījis savas valdības deklarāciju, kurā ierakstīta apņemšanās atcelt elektrības obligāto iepirkuma komponenti. Politiķis pārmeta, ka pēc izmaiņām finanšu sektorā šajā jomā nākoties saskarties ar Finanšu izlūkošanas dienesta “teroru”, savukārt veselības nozarē deputātu neapmierināja, ka neesot vienota standarta pasaulē vēl pilnvērtīgi neizpētītā Covid-19 ārstēšanai.

Opozīcijas politiķis turpināja kritiku par jautājumiem, kas skar vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, uzsverot – lai gan ir vietas, kur vakcinēties un ir kādi vakcinēties gribētāji, pati vakcinēšana nenotiekot pietiekamā apmērā. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir skaidrojis, ka vakcinēšanu joprojām kavē vakcīnu trūkums.

Politiķa skatījumā, valsts bijusi pilnīgi negatava attālinātajām mācībām, un izglītības sistēmai neesot plāna, kā atsākt mācības septembrī. Viņš saskata arī noziedzības pieaugumu, ar kuru novārdzinātā iekšlietu sistēma nespējot tikt galā.

Demisijas pieprasījuma iesniedzējs negatīvi vērtēja arī vairākus Covid-19 ierobežošanai ieviestos ierobežojumus, kas “traucē ekonomikai un cilvēkiem”.

Gobzems ķērās arī pie personīgiem apvainojumiem, valdību salīdzinot ar “ceļojošo cirku ar trusi Rodžeru priekšgalā”, pārmetot Kariņam bailīgumu un nespēju darīt savu darbu.

Opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) savukārt kritizēja valdības partijas par solījumu nepildīšanu, piemēram, neesot pildīts Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” solījums samazināt ministriju skaitu. Tagad esot īstais brīdis, kad samazināt valsts aparātu, jo daudziem valsts iedzīvotājiem ir kritušies ienākumi.

“Savukārt “Attīstībai/Par!” solīja divkāršot medicīnas māsu algas un tamlīdzīgu debesmannu. Kad tiks pildīti šie solījumi?” valdību kritizēja opozīcijas politiķis un norādīja, ka Covid-19 krīzē Latvijas iedzīvotāji varot uzskatāmi ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir valsts medicīna. Starp pārmetumiem tika pieminēta arī vāji strādājošā e-veselības sistēma.

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) nāca klajā ar paziņojumu, ka Kariņa valdība esot “masveida slepkavas, kas īsteno genocīdu pret tautu”. Šādu paziņojumu viņš argumentēja ar datiem, ka Latvijā mirstība no Covid-19 esot divreiz augstāka nekā Igaunijā.

Savukārt Kariņš savā uzrunā teica, ka trešais Covid-19 vilnis ir plaši izplatījies visā pasaulē, ne tikai Latvijā, un pateicoties kopīgai rīcībai, valstī izdodoties turēties pretī šim vilnim. Kariņš pateicās ikvienam, kurš nepulcējas, ievēro distanci un lieto sejas masku, piebilstot, ka šī slimība joprojām ir ļoti bīstama.

Politiķis uzsvēra, ka izeja no pandēmijas ir vakcinēšanās. “Vispār ir divas izejas – viena izeja ir izslimot šo vīrusu, otra – vakcinēties. Tomēr slimošana var beigties ļoti bēdīgi, tāpēc nevajag saslimt, bet vajag vakcinēties,” uzskata Kariņš.

Atbildot kritikai, Ministru prezidents savukārt pauda viedokli, ka viņa valdība esot uzsākusi vai jau īstenojusi vairākas nozīmīgas reformas, piemēram, administratīvi teritoriālo reformu, finanšu sektora reformu, augstskolu pārvaldības reformu un citas. “Bijām zaudējuši apmēram 15 gadus attīstības, jo neviena valdība nevarēja vienoties par jau ilgstoši nepieciešamām reformām,” savu valdību slavēja premjers.

Pēc Kariņa vārdiem, nereti opozīcija saka, ka “valstī viss ir slikti”, tomēr, viņaprāt, tas tā nav. Viņš atzīmēja, ka kopš arī Latviju skāra Covid-19 pandēmija, iedzīvotājiem ir radīti dažādi atbalsta mehānismi, kas tikšot turpināti, kamēr vien būs šāda situācija.

Kariņš apgalvoja, ka visa valdība un koalīcija esot fokusēta uz konkrētiem mērķiem – attīstīt reģionus, uzlabot sociālo aprūpi, izglītības sistēmu un citiem.

Kariņš pateicās deputātiem, īpaši koalīcijas deputātiem, par viņu ieguldījumu. “Koalīcijā, kurā ir piecas partijas, diena bez domstarpībām ir retums. Ja reizēm rodas domstarpības, nenozīmē, ka neesam vienoti mūsu mērķos,” uzskata premjerministrs. Viņaprāt, diskusija nav vājuma pazīme, jo vāji un pat bīstami esot tie cilvēki, kuri negrib diskutēt.

Opozīcijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis pauda pārsteigumu par Kariņa izteikumiem par attīstības trūkumu 15 gadus pirms viņa valdības, jo premjera pārstāvētā partija kādu laiku no tiem 15 gadiem ir bijusi pie varas. Minēto gadu laikā pie varas ir bijis arī Dombrovskis, turklāt ieņemot arī ministru amatus.

Savukārt “Jaunās vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis savā replikā pārmeta, ka daļa demisijas pieprasītāju sākumā sejas maskas sauca par uzpurņiem un esot apšaubījuši Covid-19 vīrusa esamību, bet tagad pārmet valdībai iedzīvotāju mirstību.

Koalīcijas deputāts atzīmēja, ka ikviena valsts vēlas pēc iespējas ātrāk noorganizēt vakcinācijas procesu, un Kariņš esot personīgi iesaistījies papildus vakcīnu nodrošināšanā Latvijai, sarunājoties ar augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām.