Saeima konceptuāli atbalsta prezidenta ideju atjaunot valsts ministrus un mazināt partiju finansējumu

27 komentāri

Saeimā, šonedēļ atklājot rudens sesiju, Valsts prezidents Egils Levits paziņoja par divām jaunām iecerēm – atjaunot valsts ministra institūtu un vērtēt iespēju samazināt partijām valsts finansējumu, ja to frakcija pajūk, kam Saeimā ir konceptuāls atbalsts, vēsta TV3 Ziņas.

Šonedēļ Saeimā sākās rudens sesija un deputāts uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents piedāvā likumgrozījumus par iespēju iecelt īpašu valsts ministru un samazināt partijām finansējumu.

Izmaiņas, ko tie paredz, attiektos vien uz nākamo parlamenta sasaukumu, taču Levits ir pārliecināts, ka tās būtu labs mantojums no 13. Saeimas. Pirmā Valsts prezidenta iniciatīva paredz grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu un rast iespēju iecelt vienu, politiski atbildīgu valsts ministru uz konkrētu laiku konkrēta uzdevuma izpildei, kas prasa sadarbību starp dažādiem resoriem. Saeimas koalīcija pamatā uz šādu ideju raugās atbalstoši.

Juris Pūce, Saeimas “Attīstībai/PAR!” frakcijas vadītājs

“Ministru pilnvaras ir ļoti ierobežotas iespējas mainīt. Dienaskārtība valdībā mainās un prioritāte mainās. Valsts ministri Latvijā ir bijuši, tā institūcija strādāja Latvijā ilgu laiku. Visticamāk, ir kādu argumenti, kāpēc to vajadzētu atjaunot.”

“Situācija, kad nav īsti neviens atbildīgs par kādas problēmas risināšanu, parasti noved pie tā, ka visi ir iesaistīti, bet atbildību no neviena paprasīt nevar. Es uzskatu, ka šis risinājums varētu būt gana veiksmīgs,” pauda Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

Kritika par šādu rosinājumu gan izskan no opozīcijas rindām.

“Virkne politisko partiju, kas startēja šajās vēlēšanās, nāca ar solījumiem samazināt ministriju skaitu. Šobrīd Valsts preizdents piedāvā pēc būtības veidot jaunu ministra portfeli. Tas, manuprāt, ir pārsteidzīgi,” uzskata Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Otrs Valsts prezidenta piedāvātais likumprojekts paredz iespēju samazināt valsts finansējuma politiskajai partijai, ja tās frakcija Saeimā vairs nepastāv vai sarukusi vismaz par divām trešdaļām. Šādas pārmaiņas pašreizējā parlamenta sasaukuma piedzīvojusi “KPV LV” frakcija. Sākotnēji viena no lielākajām Saeimā, tagad izjukusi pa vīlēm un knapi turas kopā.

“Finansējums izriet no Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Ja Saeimas frakcijas apmērs ir mainījies radikāli, tad tas vairs neatbilst tai vēlēšau gribai, kas ir vēlēšanās pausta,” norāda Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Te gan jautājums, vai netiks panākts pretējs efekts un frakcijas par spīti visam un par visām varēm neturēsies kopā tikai tādēļ, lai partija joproja tiktu pie pilnas valsts naudas.

“Tas, kas ir gājējs, kā tautā saka, būs gājējs. Šis pilnībā atbilst arī tām populistiskajām partijām, kas veidojas tagad. Nāk cilvēki, sit galvu pret zemi un zvēr uzticību vadonim, bet, tikko viņi dabūjuši šo mandātu, viņi varonim uzgriež muguru. Viņš jau nespēj novērtēt šos. Ko parasti dara visi šie autoritārie līderi? Tu nobučo viņa dibenu, un viņam liekas, ka visa tauta bučo zemi, pa kuru viņš vai viņa ir staigājuši. Tas nenotiek, un tas vienmēr ir redams šeit. Katrās vēlēšanās,” uzskata Saeimas “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Par šo likumprojektu sagaidāmi daudzi pašu frakciju priekšlikumu par labāko izpildījumu, bet, sagaidāms, ka arī šī prezidenta iniciatīva varētu gūt atbalstu.

27 komentāri