Saeima izdod Ādamsonu apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā

8 komentāri

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA uzsvēra, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas. Kučinskis kā NDK vadītājs esot bijis informēts par šo lietu nedaudz pirms lemšanas par to Saeimā.

NDK priekšsēdētājs norādīja, ka sīkāka informācija būtu jāsniedz Valsts drošības dienestam (VDD) atbilstoši iestādes redzējumam, cik daudz ziņu iespējams publiskot.

VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests šodien veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Papildu informāciju dienests sola sniegt pēc sākotnējo procesuālo darbību pabeigšanas. Prokuratūrā aģentūrai LETA komentārus nesniedza.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

“Par” viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, “pret” – pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums – spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ādamsona kolēģis Igors Pimenovs (S) debatēs teica, ka Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par Ādamsona izdošanu bija saņēmis tikai piecas minūtes pirms sēdes, un viņam neesot bijusi iespēja iepazīties ar dokumentu saturu. “Es nevaru atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu man atvēlētajā laikā,” teica Pimenovs, piebilstot, ka viņam grūti secināt, kas tie bijuši par nopietniem iemesliem un cēloņiem, kā rezultātā parlamentāriešiem jāpieņem šāds lēmums. Viņš teica, ka balsojumā atturēsies.

Tikmēr Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka bija Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad Saeima savulaik neatbalstīja kratīšanas atļaušanu tā laika deputāta Aināra Šlesera mājās. Daudze pauda, ka līdzīgi kā Šleseram tolaik, arī šodien Ādamsonam mājās būs perfekta kārtība un nekas netiks atrasts. Reizē Daudze norādīja, ka balsos par Ādamsona izdošanu apcietināšanai.

Savukārt deputāte Karina Sprūde (“Likums un kārtība”) norādīja, ka šādās prasībās attiecībā uz deputātiem vienmēr balsos “pret”, izņemot, ja lieta būs saistīta ar cilvēku dzīvībām vai bērniem.

Parlamentārietis Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Saeima ne pirmo reizi nonāk pie šādiem balsojumiem un ka viņš balsos par izdošanu, jo deputāti nav tiesneši. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau iepriekš ir balsojusi par vairāku koalīcijas deputātu izdošanu un pašlaik koalīcijas un opozīcijas deputātu attiecība šādos gadījumos ir četri pret viens.

Kursīte-Pakule iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas sēdē prezentētie pierādījumi bija tādi, kuri neizsauca kādas iebildes vai komentārus, kā tas ir bijis citos gadījumos, kad ticis lemts par deputātu izdošanu.

Saeimas sēdē parlamentāriete atklāja, ka komisijā deviņi deputāti atbalstīja Ādamsona izdošanu, kamēr divi politiķi atturējās.

Lasi vēl: Prokuratūra Saeimu lūdz piekrist deputāta Ādamsona kratīšanai un viņa aizturēšanai

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra Saeimu lūdza piekrist deputāta kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai.

Lēmuma projektā, ko Saeimas Prezidijā iesniedza parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, teikts, ka tas ir par piekrišanu 13. Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

8 komentāri