Saeima apsver iespēju grozīt likumu, kas pieļauj monopolu atkritumu apsaimniekošanā

1 komentārs
Saeima apsver iespēju grozīt likumu, kas pieļauj monopolu atkritumu apsaimniekošanā
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Saeimā trešdien spriež, ka varētu grozīt likumu, kas pieļāvis monopolu atkritumu apsaimniekošanā. To Saeima savulaik pieņēma, par spīti Konkurences padomes (KP) nepagurstošiem brīdinājumiem.

Beidzamais trieciens brīvajam tirgum šajā ienesīgajā nozarē bija pirms četriem gadiem, kad lielajiem uzņēmumiem liedza iespēju pašiem izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju.

Saknes konkurences ierobežošanai atkritumu apsaimniekošanā sniedzas jau 2010. gadā, kad Saeimā izskatītajā jaunajā atkritumu apsaimniekošanas likumprojektā tika iekļauta iespēja pašvaldībām uz 20 gadiem slēgt publisko un privāto partnerību. Tajā laikā vairākas pašvaldības Vidzemē sāka ielauzties komercdarbībā, precīzāk, atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, 2012.gadā KP saņēma ļoti daudz sūdzību par apsaimniekotāja maiņu.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norāda: “Iedzīvotāji sūdzējās par maksas pieaugumu, divreiz un vairāk. Ja nemaldos, bija 500, 600 sūdzības vienā vasarā.”

Arī turpmākajos gados veikti grozījumi, pret ko iebilda KP, taču visasāk tai nācās izteikties 2015.gadā, kad pieņemts liegums lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties atkritumu izvedējus. Toreiz KP piebalsoja Valsts kontrole (VK), kas bija izpētījusi, ka lielie monopolisti nereti liek iedzīvotājiem pārmaksāt par atkritumu savākšanu.

Tolaik Saeimas Tautsaimniecības komisiju vadīja Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), kura vadībā grozījumi sagatavoti. Tos, starp citu, deputāti pieņēma lielā vienprātībā – par nobalsoja 86 parlamentārieši. Naudiņš tolaik apgalvoja, ka tikai brīvā tirgus iznīcināšana ļaus apturēt augošos tarifus.

Tagad tā vairs nav taisnība, jo tarifi tāpat palielinās pieaugošā dabas resursu nodokļa dēļ. Naudiņš joprojām uzskata, ka pašvaldības paspārnē veikta atkritumu apsaimniekošana ir pareizais risinājums, par piemēru saucot Valmieru, kur saimnieko pašvaldības uzņēmums “ZAOO”, taču noliedz, ka viņu vai deputātus būtu ietekmējis kāds spēcīgs lobētājs.

“Nenoliedzu, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir vienmēr bijusi milzīga ietekme. Taču tas nav pareizi. Laikā, kad es vadīju komisiju, vai būtu kas pieņemts koruptīvā veidā, nedod Dievs, nekādā gadījumā,” saka Naudiņš.

Likumu toreiz virzīja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Tā laika ministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) ir grūtības atcerēties, kā ietekmē likuma grozījumi veikti, taču atceras, ka pašvaldības grozījumus aktīvi atbalstījušas.

“Tas ir četrus gadus atpakaļ, tur jāceļ augšā visi dokumenti. Līdzšinējā prakse ir tāda, ka tas ir pašvaldību jautājums – vai organizē ar saviem uzņēmumiem, vai organizē ar citiem uzņēmumiem. Zinām, kāda bija situācija Liepājā, kur bija sadārdzinājums, un dome atteicās no pakalpojuma sniedzēja,” norāda Gerhards.

Savukārt ministrijas ierēdne Alda Ozola atminas, ka pašvaldības vēlējušās papildināt pakalpojumu sniegšanas veidu, – parastā procedūra ir publiskai iepirkums, kurā var noslēgt līgumu ne ilgāku par septiņiem gadiem.

“Jāizveido dalītās vākšanas punkti, tās investīcijas ir būtiskas. Pieņemu, ka no pašvaldībām bija aicinājums meklēt risinājumus, jo septiņu gadu laikā to nav iespējams veikt. Bet tad ir sīkāk jāpēta, es tiešām tagad neatceros,” pauž Ozola.

Rezultātā atkritumu apsaimniekošanas modeļi pašvaldībās ir pašlaik atšķirīgi. Ir pašvaldības, kas nodibinājušas savas kapitālsabiedrības, un tajās iepirkumi nenotiek, bet citās pašvaldībās tiek veikti iepirkumi, un pakalpojumus sniedz privātie uzņēmumi, taču, kā vērtē Ābrama, privāto komersantu skaits ir sarucis. Savukārt, līdzīgi kā Rīgā, Valmierā un Siguldā monopola līgums noslēgts uz 20 līdz 30 gadiem, taču tas neesot salīdzināms ar galvaspilsētu.

Lasi vēlValdība Rīgā izsludina ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā

“Mēs tik ļoti neiebilstu, ja tas notiktu mazākā pašvaldībā, jo tur varētu nebūt vietas vairākiem komersantiem, bet Rīgā rodas puse no atkritumu tirgus. Rīga ir ļoti nozīmīga Latvijas mērogam,” saka Ābrama.

Kamēr Rīgā mēģina tikt skaidrībā, kā izkļūt no radušās situācijas ar “Tīrīgu”, Saeimā apsver iespēju atkal grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, lai monopolu vairs nepieļautu.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) norāda: “Domāju, ka kopā ar VARAM rosināsim sagatavot rīcības plānu. Uzskatu, ka publiskā – privātā partnerība, kur nepieciešams veicināt konkurenci, īsti nestrādā.”

Tikmēr likuma aizstāvji uzstāj, ka pašreizējais modelis ļauj izsekot atkritumu plūsmai un mazina nelegālu mēslu izgāšanu.