Saeima apstiprina Valsts aizsardzības jauno koncepciju

1 komentārs
Saeima apstiprina Valsts aizsardzības jauno koncepciju
EPA / SCANPIX

Latvijas lielākais militārais drauds joprojām ir Krievija, taču nestabilitāte Baltkrievijā rada jaunus riskus, tā ceturtdien teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”), uzrunājot Saeimu.

Parlaments apstiprināja Valsts aizsardzības jauno koncepciju. Debates raisīja jautājums, – vai ir pareizi, ka mums nav obligātā militārā dienesta.

Aicinot Saeimu apstiprināt Valsts aizsardzības jauno koncepciju, Pabriks sacīja, ka būtiskākos militāros draudus Latvijai joprojām rada Krievija, bet jauni izaicinājumi saistīti ar situāciju Baltkrievijā.

“Ja Baltkrievija zaudē savu neatkarību, ja Baltkrievija kaut kādā formā tiek pilnībā integrēta Krievijas sastāvdaļā, tad tas uzliks mums vēl lielāku militāru izaicinājumu mūsu drošībai, nekā tas bija līdz šim. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ļaus Krievijas bruņotajiem spēkiem neierobežoti pārvietoties pa Baltkrievijas teritoriju,” teica Pabriks.

Aizsardzības ministrs vienlaikus cēla trauksmi par stingrajām prasībām, kādas izvirzījušas bankas, kopš pastiprināta cīņa pret naudas atmazgāšanu. Ministrs uzsvēra, ka tāpēc cieš arī aizsardzības nozare, jo tai iet secen sabiedroto valstu ieguldījumi.

“Tas vien, ka starp mums ir bijušas melnās avis nenozīmē, ka mums ir jānogalē visa Latvijas ekonomika, visa Latvijas uzņēmējdarbība, ir jāaptur Latvijas eksports un investīciju piesaistīšana. Amerikas Savienoto Valstu investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kādu iemeslu dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz kādam absurdam mēs esam nonākuši,” teica Pabriks.

Tikmēr deputāti debatēs vērsa uzmanību, ka draudus drošībai rada valsts nevienmērīgā attīstība, sevišķi Austrumu pierobežā.

Saeimas deputāts Andris Kazinovskis pauda: “Ko nozīmē patriotisms, ja ir šī dzīves līmeņa atšķirība trīs četras reizes, salīdzinot ar, teiksim, galvaspilsētu?”

Tāpat deputāti akcentēja nepieciešamību stiprināt Austrumu robežu.

“Šobrīd ir apstājušies darbi gan uz mūsu Eiropas Savienības ārējās robežas no mūsu valsts puses ar Krievijas Federāciju. Tāpat šobrīd nekas nenotiek uz 179 kilometru garās robežas ar Baltkrieviju. Tie deputāti, kas tur bija, tie varēja pārliecināties, kāda izskatās šā brīža robeža. Un tas nu galīgi neatbilst 21. gadsimta robežai,” norādīja Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS).

Un par acīmredzamu trūkumu valsts aizsardzībā no Saeimas tribīnes tika nosaukts lēmums neatjaunot obligāto militāro dienestu. “Ja mēs runājam, ka mums ir nepieciešami labi sagatavoti mūsu valsts pilsoņi, tad mēs atgriezīsimies pie diskusijas par obligāto militāro dienestu,” pauda Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Savukārt Saeimas deputāts Didzis Šmits pauda: “Mēs esam vienīgā valsts reģionā, kurā nav obligātā dienesta. Mēs esam palikuši unikāli. Dažreiz, kad tu esi unikāls nenozīmē, ka tu esi gudrākais. Tas varbūt nozīmē, ka tu kaut ko esi izdarījis nepareizi.”

Par spīti vairākiem iebildumiem, aizsardzības jauno koncepciju deputāti apstiprināja, nevienam nebalsojot pret. Dokuments tiek atjaunots ik pēc četriem gadiem, un tas ir pamats, lai izstrādātu detalizētus aizsardzības plānus.