Rosina noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijai jānotiek tikai latviski

11 komentāri

Priekšvēlēšanu aģitācijai ir jānotiek tikai latviski, – tā uzskata Nacionālā apvienība (NA). Partijas ieskatā, šādas likuma izmaiņas būtu ieviešamas iespējami drīz, lai tās būtu spēkā jau pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Taču iecerei pagaidām trūkst Saeimas vairākuma atbalsta.

Ir nepieļaujami, ka daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika, tā NA politiķi pamato savu ieceri noteikt valodas ierobežojumus priekšvēlēšanu aģitācijai.

“Īpaši aktuāli, mūsuprāt, tas šobrīd ir tāpēc, ka faktiski šie aģitācijas izdevumi partijām tiek segti no nodokļu maksātāju puses. Un par nodokļu maksātāju naudu aģitēt ne valsts valodā, mūsu skatījumā, ir neētiski un neatbilstoši Latvijas Satversmes pamatiem,” saka NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ar ieceri pirmdien iepazīstināti koalīcijas partneri, no kuriem atbalstu pagaidām paudusi tikai Jaunā konservatīvā partija (JKP).

“No valstiskā viedokļa un arī no Valsts valodas likuma izpildes, no Satversmes izpildes viedokļa – tas tomēr ir svarīgs jautājums. Un tas ir prioritārs jautājums,” pauž JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Turpretī apvienība “Attīstībai/Par!” jau paziņoja, ka NA priekšlikumu neatbalsta.

“Politisko partiju uzdevums ir uzrunāt visu Latvijas sabiedrību. Un politiskās aģitācijas mērķis ir panākt, lai Latvijas sabiedrība piekrīt paredzētajām nostrādnēm, ko partija piedāvā. Un šim priekšlikumam ir apzināti izslēdzoša daba. Tas ir tas, ko NA ar šo priekšlikumu vēlas panākt. Un mēs nevaram to atbalstīt,” norāda “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Pret noteikumu – ļaut aģitāciju tikai latviski – kategoriski iestājas “saskaņieši”. Viņi ir pārliecināti, ka vēlētājus ir jāļauj uzrunāt tādā valodā, kuru viņi saprot vislabāk – arī krieviski.

“Aizliegt mums – tas jau ir pārkāpums, kurš ved mūs uz totalitāru režīmu,” saka Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).

Ieceri kritiski vērtē arī politoloģe Iveta Kažoka.

“Tas, ko šāds ierobežojums izdarītu, ir apgrūtinātu citām partijām iespējas konkurēt ar “Saskaņu” un “Latvijas Krievu savienību”, jo citām partijām īsti nav daudz citu veidu, kā tikai oficiālās reklāmas, lai sasniegtu to vēlētāju daļu, kuri balso par “Saskaņu” vai “Latvijas Krievu savienību”. Tā ir tāda priviliģēta taciņa “Saskaņai” un “Latvijas Krievu savienībai” – arī turpmāk rēķināties ar to, ka viņiem ir stabils elektorāts, kuru citas partijas vienkārši nekādi nespēj sasniegt,” pauž Kažoka.

Turklāt politoloģe vērš uzmanību, ka pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās ir tiesības kandidēt arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Tāpēc prasība likt aģitēt tikai latviski, iespējams, varētu tikt uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu.