Rosina augstskolu budžeta vietās uzņemt tikai skolēnus, kuriem vidējā atzīme ir vismaz septiņas balles

37 komentāri

Izglītības ministrija šonedēļ nākusi klājā ar priekšlikumu, ka par valsts budžeta naudu augstskolās turpmāk būtu jādod iespēja mācīties tikai tiem jauniešiem, kuriem vidējā atzīme vidusskolas atestātā ir vismaz septiņas balles un nav nevienas nesekmīgas atzīmes.

Augstskolu un studentu organizāciju pārstāvji gan pagaidām nav pārliecināti, ka tā būtu laba reforma.

Šobrīd augstskolās cīņā par budžeta vietām noteicošie ir centralizēto eksāmenu rezultāti un konkurence uz konkrēto studiju programmu. Taču, ņemot vērā, ka konkurence ne vienmēr ir sīva, par valsts naudu iespējams studēt arī tad, ja vidusskolēns centralizētajos eksāmenos ieguvis zemus rezultātus.

Turklāt Izglītības ministrija uzskata, ka Latvijas augstskolās ir pārāk liels atbirušo studentu skaits. Mācības pamet arī tie, kam bija dota iespēja studēt par valsts naudu. Tādēļ radies priekšlikums – studijas par valsts līdzekļiem nodrošināt tikai tiem studentiem, kas ir tiešām motivēti mācībām.

“Viens no rīkiem, kā varētu uzreiz panākt, ka augstskolā ir motivējošāks students, augstskolas docētājam ir krietni vieglāk organizēt šo procesu un mēs varam sagaidīt arī šo rezultātu, ir patiešām uz augstākās izglītības budžeta vietām virzīt jau mērķtiecīgi orientētu jaunekli, kas nevienā brīdī neliedz jebkuru pretendēt uz maksas studijām,” norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Izskan gan bažas, ko darīt tiem jauniešiem, kam nav pietiekama rocība, lai studētu par maksu, vai arī sekmes vidusskolā bijušas pārāk zemas. Ministre uzskata, ka to atrisinās jaunā kompetenču izglītība, kas jau sākotnēji bērnu virzīs uz tā interesēm un nākotnes plāniem atbilstošām prasmēm.

“Nevis tajā brīdī, kad tu esi pabeidzis vidējās izglītības iestādi un tu vienkārši sāc domāt, ko šobrīd varētu darīt. Un tā ir gan efektīvāka līdzekļu izmantošana, gan motivētāks students,” bilst Šuplinska.

Lai gan ministre pauž, ka šāda iecere palielinās arī uz vienu budžeta vietu atvēlēto valsts finansējumu, šādu ieceri kritizē gan augstskolas, gan studenti. Viņi uzskata, ka priekšlikums augstāko izglītību Latvijā padarīs mazāk pieejamu.

“Jo jāapzinās fakts, ka ne visiem ir vienlīdz spožs talants visās darbības jomās. Bieži gadās, ka veiksmīgi potenciālie fiziķi ir visai vāji literatūrā un otrādi. Un vēl biežāk gadās tā, ka cilvēks tikai augstskolā atrod savu aicinājumu. Tā kā es šajā apstāklī neredzu būtībā nevienu pozitīvu aspektu.  Tas nekalpos par stimulu daudz labākām sekmēm vidusskolā,” norāda Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.

Savukārt Latvijas Universitātes studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte pauž: “Ja mēs neizsveram visus riskus un pieņemam lēmumu steigā, tas varētu novest pie situācijas, ka izglītība Latvijā būtu diezgan elitārs pasākums. Un te jānorāda, ka ir lielas atšķirības starp vidējo un augstāko izglītību. Un, cik mēs universitātē novērojam, bieži ne tie studenti, kas vidējā izglītībā ir ieguvuši teicamas atzīmes, ir teicamnieki arī universitātē.”

Diskusijas par rosinātajām pārmaiņām gan vēl turpināsies līdz šā gada beigām. Ministrijā norāda, ka uzklausot studentu un augstskolu viedokļus, prasības uzņemšanai budžeta vietās varētu arī mainīties.

37 komentāri