Rinkēvičs: Mums ir svarīgi ietekmēt vienas no vadošās ES dalībvalsts domāšanu

2 komentāri

Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Latvijā norisinās sarežģītā laikā, kad pieaug spriedze visā Eiropas perimetrā – sākot ar jau minēto varas krīzi Baltkrievijā, karadarbību Kalnu Karabahā, kā arī, protams, attiecības ar Krieviju. Jo ne tikai Baltkrievijas jautājumā vien, bet visos Eiropas Savienības (ES) apkārtnē notiekošajos konfliktos un asākajos politiskajos procesos Krievija uzņēmusi aktīvu iesaisti.

Apspriežamais tematu loks būs ļoti plašs un piesātināts. Īpaši zinot Francijas prezidenta centienus – pēc ES līdzšinējās līderes Vācijas kancleres Angelas Merkeles ēras beigām – pārņemt varas grožus Parīzes rokās. Līdz ar to Francijas prezidenta viesošanās visās ES valstīs tiek vērtētā arī kā Makrona centieni meklēt sabiedrotos, lai stiprinātu Francijas kā līderes lomu Eiropas Savienībā.

Latviju un Franciju vieno simt gadu sena diplomātisko attiecību vēsture. Francija 1921. gadā toreizējā prezidenta Aleksandra Millerāna vadībā atzina nule izveidoto Latvijas valsti “de jure”. Tāpat Francija konsekventi iestājās pret Latvijas okupāciju.

Iepriekšējā Francijas prezidenta vizīte Latvijā norisinājās 2001. gadā, kad nu jau aizsaulē esošo Francijas prezidentu Žaku Širaku Rīgas pilī uzņēma toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Latvija tajā laikā vēl tikai centās pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka esam gatavi iestāties ES un NATO.

19 gadus vēlāk esam pilntiesīga ES, NATO, arī OECD dalībvalsts. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) otrdien pirms Francijas delegācijas uzņemšanas TV3 Ziņām pauda, ka šī ir nozīmīga tikšanās, lai veicinātu gan divpusējo sadarbību, gan arī stiprinātu Latvijas pozīcijas starptautiskajās organizācijās.

“Mums ir būtiski ietekmēt vienas no vadošās ES dalībvalsts domāšanu, un savukārt Francijai ir būtiski uzzināt mūsu viedokli. Mēs cenšamies rast tādu pieeju Eiropas Savienības nākotnē, kas atbilst gan Francijas redzējumam, gan mūsu redzējumam. Protams, ka viena no diskusijām ir, kā veidot un veicināt ES drošības politiku, kas nav pretrunā NATO principiem, kas paredz ASV ciešu iesaisti Eiropā. Transatlantisko veidošanu, tai pašā laikā nostiprinot arī tos elementus, kas Eiropu padara spēcīgāku,” norādīja Rinkēvičs.

Apstākļos, kad ne tikai ES, bet kontinents kopumā meklē līdzsvara punktu drošības vidē, kurai raksturīga spriedze starp pasaules lielvarām – formulējumu “spēcīgākā Eiropa” dzirdam arvien biežāk. Francijas prezidents kā drošības garantu un vienlaikus mērķi izvirzījis – Eiropas virzīšanos uz no sabiedrotajiem neatkarīgu Savienību. Tomēr vārdu spēles ar ”autonomiju” laikā, kad spēcīgas partnerattiecības ir svarīgākas kā jebkad, raisa krasas viedokļu atšķirības dalībvalstu vidū. Tāpēc arī šis būs jautājums, ko Rīgā pārrunās Francijas un Latvijas delegācijas.

“Es domāju, ka diskusija par ES stratēģisko autonomiju, ES stratēģisko suverenitāti, – ir ļoti daudz dažādi vārdi, kā to formulēt, – būs diezgan plaša. Vienlaikus jāsaka, ka pagaidām mums ir izdevies rast tādu risinājumu, kas atbilst gan Latvijas interesēm, gan Eiropas interesēm, gan arī transatlantiskajām attiecībām. Otrs diezgan plašs bloks, par ko būs diskusijas – kā turpmāk veidot kopīgu ES ārpolitiku. Tā sanāk, ka esam atkal situācijā, kur ir atjaunojušas diskusijas, vai ES ārējos lēmumos vienmēr ir jāievēro vienprātība. Tas ir saistīts ar Baltkrievijas sankciju sāgu, tas ir saistītas ar Kipras uzstādi, to loku,” saka Rinkēvičs.

Tomēr sagaidāms, ka pie sarunu galda visvairāk delegācijas pievērsīsies situācijai Baltkrievijā.

“Gan prezidents Makrons skaidri pateica, ka mēs neatzīstam Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu – tas ir gan Latvijas, gan ES kopīgs lēmums. Mums ir  jāmeklē veids, kā iesaistīt starptautiskās organizācijas. Pats būtiskākais, patīk tas kādam vai ne, bet neapšaubāmi, ka ir jāmeklē veidi, kā šajā diskusijā iesaistīt Krievijas Federāciju, kas šobrīd ir nosvērusies vienas puses atbalstā. Mēs zinām, ka Francijas prezidentam ir regulāri kontakti, un es domāju, ka šos kontaktu var izmantot kaut kādā situācijas veicināšanā,” norādīja Rinkēvičs.