Rīgas domes vēlēšanu kandidātu saraksta vizītkarte: Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība

2 komentāri

TV3 Ziņas turpina sižetu sēriju “Rīgas atslēgas”, plašāk iepazīstinot ar tiem politiskajiem spēkiem un sarakstiem, kuri pretendē uz vietu Rīgas domē augusta beigās gaidāmajās vēlēšanās. Šoreiz dienaskārtībā īsti Latvijas politikas ilgdzīvotāji – Nacionālā apvienība, kurā pirms nu jau vairākiem gadiem saplūda partijas “Visu Latvijai” un “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”.

“Visu Latvijai” kā jauniešu organizācija figurēja jau 2000. gadu sākumā, savukārt tēvzemiešu pirmsākumi rodami jau pagājušā gadsimta 1980. gadu beigās. Šajās vēlēšanas nacionāļi startē kopā ar Latvijas Reģionu apvienību.

Nacionālajai apvienībai Rīgas politikā ir zīmīga loma. Pirms galvaspilsētā sākās Nila Ušakova (S) ēra, tieši nacionāļi bija pēdējie rātes saimnieki. Tas gan vēl pirms apvienošanās ar “Visu Latvijai”. Mērs Jānis Birks no “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”.

Interesanti, ka no attiecīgā saraksta tolaik ievēlēja arī pašreizējo Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības mēra amata kandidātu Eināru Cilinski. Atminoties to laiku, viņš tagad skaidrojas, ka koalīcija bija ļoti saskaldīta un savstarpēji konkurējoša. Tēvzemiešiem ne tuvu nebija tik lielas teikšanas, cik “Saskaņai” nākamajā periodā.

“Es domāju, ka pats Jānis Birks noteikti bija godīgs cilvēks, bet domes struktūrā bija korupcija, kuru atklāja vismaz daļēji. Tad es apmēram gadu vadīju Rīgas domes Pretkorupcijas komisiju,” saka Cilinskis.

Korupcijas skandāli bija skaļi. Pusotra mēneša laikā KNAB aizturēja četras esošās un bijušās pašvaldības amatpersonas. Attiecīgā sasaukuma termiņam beidzoties, tēvzemieši, mēra partija, pat neiekļuva nākamajā sasaukumā.

“Acīmredzot šie korupcijas gadījumi meta ēnu uz domes priekšsēdētāju, lai gan faktiski tie notika laikā, kad viņš vēl nebija domes priekšsēdētājs.” Tālāk Cilinskis pameta “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un iestājās partijā “Visu Latvijai”, kas 2010. gada Saeimas vēlēšanās ar tiem pašiem tēvzemiešiem kopā iekļuva parlamentā. Vēlāk abi politiskie spēki saplūda vienā partijā. Pēdējos 15 gados vien reizi nacionāļi nav sēdējuši pie valdības galda. Laimdotas Straujumas Ministru kabinetā Cilinskis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, taču premjere pieprasīja viņa demisiju pēc piedalīšanās 16. marta gājienā.

Ilgus jo ilgus gadus nacionāļiem pārmests par ciešajām saitēm ar maksātnespējas cunfti, patlaban tiesātais administrators Aigars Lūsis bijis partijas ģenerālsekretārs un valdes loceklis.

Uz jautājumu, vai tās ir nelabvēļu runas, vai tur tomēr arī kaut kas bija, Cilinskis atbild: “Jebkurā gadījumā man ir grūti novērtēt. Manā klātbūtnē nav noticis nekas, ne es esmu īpaši ar viņiem ticies. Protams, Lūša kungs bija amatpersona vienu brīdi, tad jau tikos, bet es tur neesmu bijis iekšā. Mana izjūta ir, ka tur viss ir ievērojami pārspīlēts.”

Pēdējais skandāls Rīgas domē nacionāļiem bija Rīgas mēra amatam virzītās Baibas Brokas piesliešanās ideoloģiskajiem pretiniekiem “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Par Brokas draudzību ar Ušakova ģimeni politiskie konkurenti nacionāļus bija tincinājuši gadiem, taču tie Broku galvaspilsētā virzīja par divreiz. Tagad Cilinskis atzīst, ka tā bijusi kļūda: “Tas pilnīgi un ikvienam redzams. Jautājums, cik lielā mērā varēja to kļūdu zināt iepriekš. Es domāju, ka arī to daļēji varēja zināt.”

Augusta beigās gaidāmajās vēlēšanās nacionāļi startē kopīgā ar sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību, kam vēsture ir gana pieticīgāka un kas apvieno vairākus spēkus reģionos. Starp saraksta līderiem arī bijušais “Vienotības” politiķis Edvards Smiltēns, Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa, arī juriste Ieva Brante un nacionāļu Rīgas nodaļas priekšsēdētājs Edvards Ratnieks.

Cilinski nemulsina, ka iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienība kandidēja kopā ar liberālo “Latvijas attīstībai”, tagad ar konservatīvajiem. Pašvaldības jārisina praktiskas dabas jautājumi.

“Latvijas Reģionu apvienība, es domāju, ka tā arī ir mainījusies. Šobrīd sevi ar definē kā konservatīvu spēku.” Cilinskis no kopējās programmas vēlētājiem izcēla bērnudārza rindu samazināšanu – tā būšot īpaša prioritāte, kam finansējumu varētu virzīt arī uz citu jomu rēķina. Daudz savā programmā arī runā par Lielrīgu, kad sadarbībā ar apkārtējām pašvaldībām jākļūst Latvijas attīstības motoru.

“Jo īpaši satiksmes, bet arī zināmā mērā izglītības infrastruktūra un citas lietas jāskata kopsakarībās. Līdz šim tas nav noticis pietiekami daudz,” norāda Cilinskis.

Nacionāļi un Reģionu apvienība atlaides sabiedriskajā transportā pārskatīt neplāno. Lielās kapitālsabiedrības neprivatizēs. Zaļākas galvaspilsētas nodrošināšanai rosina atjaunot Rīgas galvenā dārznieka amatu.

Par tā sauktajām sarkanajām līnijām Cilniskis stingri uzsver, ka neies koalīcijā ar iepriekšējiem Rīgas saimniekiem – nedz ar “Saskaņu” vai tās bijušajiem pārstāvjiem, nedz “Gods kalpot Rīgai”.

Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības atbalsts ir ļoti stabils. Pēdējie dati starp tiem, kuri jau savu izvēli izdarījuši, ir pie 12%, bet kopumā arī šī dinamika lielā mērā ir statistiskās kļūdas robežās. Jāpiebilst, ka arī Saeimas līmenī nacionāļi ar īpaši lielām svārstībām. Savukārt saraksta līderis Einārs Cilinskis novērtēts kā ceturtais atpazīstamākais Rīgas mēra amata kandidāts.