Rīgas domes vēlēšanu kandidātu saraksta vizītkarte: “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”

3 komentāri

TV3 Ziņas sāk iepazīstināt ar politiskajiem spēkiem, kas 29. augustā kandidēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Kā pirmā – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” kandidātu saraksta vizītkarte.

Līdz vēlēšanām vēl vien divarpus nedēļas, un pamazām arī visiem politiskajiem spēkiem, kas tajās pretendēs, šī pagalam saraustītā priekšvēlēšanu kampaņa ieiet finiša taisnē. Vēlēšanas Covid-19 izplatības dēļ atliktas jau divas reizes. Stāstu sēriju par Rīgas atslēgu tīkotājiem sāksim ar visas šīs situācijas iniciētajiem. Tieši pēc “Attīstībai/Par!” ministra Jura Pūces rosinājuma Saeima Rīgas domes iepriekšējo sasaukumu atlaida. Uz šīm vēlēšanām “Attīstībai/Par!” piepulcējušies arī “Progresīvie”.

“Attīstībai/Par!” pārstāv Latvijas politikas liberālo spārnu. Apvienības enkurpartijas ir “Kustība Par!” un “Latvijas attīstībai”, kurām pievienojusies arī partija “Izaugsme”. Patlaban politiskais spēks Saeimā ir pārstāvēts ar 13 deputātiem un ar trim ministriem ir daļa Krišjāņa Kariņa (JV) valdības. Vēsture gan katrai partijai sava.

“Latvijas attīstībai” dibināta 2013. gadā pēc ekspremjera Einara Repšes iniciatīvas. Tā ātri vien starp politiskajiem konkurentiem ieguva slavu kā naudīgu uzņēmēju sponsorēts biznesa projekts. Par to attaisnoties “Latvijas attīstībai” nākas joprojām.

Sākotnējās sekmes vēlēšanās “Latvijas attīstībai” bija pagalam drūmas, taču izrāviens notika 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Tandēmā ar Latvijas Reģionu apvienību un ar pašreizējo Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru priekšgalā tā iekļuva iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā.

Savukārt “Kustība Par!” 2017. gadā, par partijas vadītāju kļuva bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Savu “piešprici” deva arī vairāki bijušie “Vienotības” deputāti, kuri sākotnēji pieslējās šai organizācijai, bet pēc tam gan atpakaļ “Vienotībai”. Jau ātri vien “Kustībai Par!” priekšā bija liela izšķiršanās – vai 2018. gada Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar “Latvijas attīstībai”.

Beigu beigās lēmums bija apvienoties, kas ļāva cienīgi startēt 13 Saeimas vēlēšanās. Par lielāko sasniegumu parlamentā minama administratīvi teritoriālā reforma, taču ļoti neveiksmīga bija sevis kūrētajā veselības aprūpes nozarē pievilt mediķus, kuri solīto un likumā ierakstīto algu kāpumu nesaņēma.

Kad Rīgas domes koalīcija ļodzījās, “Latvijas attīstībai” bija tā, kas bija gatava to pārņemt, arī sadarbojoties ar deputātiem, kuri iepriekš bija politiskie oponenti.

Rīgas domei politiski jūkot un brūkot, tieši Pūce bija tas, kurš rosināja valdību un pēc tam Saeimu lemt par tās atlaišanu. Šā gada sākumā tas arī notika, un kopš tā laika pašvaldību vada parlamenta iecelta pagaidu administrācija ar Pūces pārraudzītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāru priekšgalā.

Gatavojoties ārkārtas vēlēšanām, “Attīstībai/Par!” vēl piepulcēja pirms trim gadiem dibinātos kreisos sociāldemokrātus “Progresīvos”. Līdz šim to politiskie sasniegumi bijuši pieticīgi, taču aizvadītājās Saeimas vēlēšanās izdevās pārvarēt 2% barjeru. Vietu parlamentā tas nedod, bet finansiālu palīdzību no valsts gan.

“Progresīvo” Mārtiņš Kosovičs apvienotajā sarakstā ir otrais numurs, bijusī basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota trešā. Kandidē arī citi bijušie Rīgas domnieki, apkaimju aktīvisti, mākslinieks Aigars Bikše, arī lobiste Baiba Bļodniece, kas pārstāvējusi būvniekus un tā sauktos ātros kredītus. Sarakstā pirmais un Rīgas mēra amata kandidāts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, viņš atzīst, ka bieži ar citiem biedriem tiek apspriesta iešana kopā ar “Latvijas attīstībai”, taču tas esot bijis pareizs lēmums. Citādi, iespējams, neviens no spēkiem nebūtu Saeimā: “Es nevienu reizi neesmu izjutis spiedienu, kad man kāds pateiktu, ka vajadzētu tomēr balsot tā. Tā nekad nav bijis.”

Šajā Saeimas sasaukumā “Attīstībai/Par!” arī piedzīvoja skandālu – Mārtiņā Bondara civillietu, kurā visās tiesas instancēs viņa darbības “Krājbankas” vadībā tika atzītas par nesaimnieciskām. Tas uz mirkli saļodzīja visu apvienību un arī iecerēto startu kopā ar “Progresīvajiem”.

“Tā, kā mēs to bijām ierakstījuši savos statūtos. Statūti bija izveidoti tā, ka neviena partija vai divas partijas nevar pārrulēt pāri trešajai partijai. Viss var notikt, tikai savstarpēji runājot un vienojoties,” uz jautājumu, kā politiskais spēks ticis galā ar šo skandālu, norāda Staķis.

Konkurenti īpaši asi “Attīstībai/Par!” pārmet azartspēļu aizstāvību. Staķis skaidro, ka politiskajam spēkam ir piedāvājums, kā jomu sakārtot, taču tam būtu jānotiek valdības, nevis pašvaldības līmenī: “Neviens pieaudzis cilvēks nevar otram pieaugušam cilvēkam pateikt, ko viņš drīkstēs vai nedrīkst darīt. Ir jomas – alkohols, tabaka, arī azartspēles -, kur jābūt valdības stingrākai kontrolei. Mēs piedāvājam savu plānu šajā jautājumā, nevis primitīvi slēdzot.”

Līdzīgi kā citas politiskie spēki, arī “Attīstībai/Par!” sola savest kārtībā pilsētas infrastruktūru, padarīt Rīgu zaļāku, izskaust korupciju, iestāties par labu pārvaldību un mazināt bērnudārzu rindas. Kā atšķirīgas no citiem Staķis min ambīcijas vides jomā: “Mēs esam definējuši sava ilgtermiņa mērķi – klimatneitrāla pilsēta. Tas varbūt var šķist kādam tāls un svešs, taču patiesībā runa ir par katru rīdzinieku un viņa dzīves kvalitāti. Cik zaļa ir vai nav šī pilsēta, pēc kādiem principiem tiek būvētas ielas un arī kādi rēķini tiek maksāti. Klimatneitrāla pilsēta nozīmē arī zemākus rēķinus.”

Politiskais spēks iecerējis atlaides sabiedriskajā transportā saglabāt, attiecībā uz domes kapitālsabiedrībām pārvērtēt, vai tiešām tām visām vērts darboties tirgū, taču stratēģiski nozīmīgās, piemēram, “Rīgas satiksme” vai “Rīgas namu pārvaldnieks”, esot saglabājams pašvaldības īpašumā.

“Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” iespējamai sadarbībai Rīgas domē novilkuši sarkano līniju attiecībā uz daudzgadējiem Rīgas domes saimniekiem “Saskaņu” un tās bijušajiem pārstāvjiem, taču – ne uz ilgstošajiem “Saskaņas” partneriem “Gods kalpot Rīgai”.

Pagaidām politiskā spēka izredzes izskatās ļoti labi. Kopš maija pēdējos mēnešos šā saraksta reitings ir manāmi pieaudzis un pēdējie dati uzrāda, ka par šo politisko spēku būtu gatavi balsot teju 23% vēlētāju. Te gan svarīgi piebilst, ka šie dati atspoguļo tikai tos rīdziniekus, kuri izvēli jau izdarījuši. Pievienojot neizlēmušos aina cita, taču “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” tik un tā līderi.

Skaidru atbildi nedos neviens, bet iemesli varētu būt vairāki. Pirmkārt, vasaras sākumā “Attīstībai/Par!” pārstāvjiem lielu publicitāti nodrošināja pabeigtā administratīvi teritoriālā reforma un arī Covid-19 tēma joprojām bija aktuāla. Otrkārt, šajos mēnešos politiskā mašinērija griezusies un notikusi aktīva kampaņošana. “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” deklarējusi ceturtos lielākus tēriņus aģitācijai. Pamatā tie koncentrēti vides un radio reklāmām.