Riekstiņš: Vēlētājs Krievijā ir samērā apātisks un nav gatavs iesaistīties politiskajos procesos, riskējot ar savu dzīvi

5 komentāri

Vēlētājs Krievijā ir samērā pasīvs un nav gatavs iesaistīties politiskajos procesos, riskējot ar savu dzīvi, tā pirms brīža intervijā “900 sekundēm” sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Komentējot Borisa Jeļcina padomnieka Genādija Burbuļa tikko intervijā aģentūrai “AP” sacīto, ka “30 gadus pēc Puča mēs [Krievija] atrodamies tādā kā postimpērijas mentālajā sindromā. Šā brīža vadoņiem augstākais mērķis ir noturēt varu, ierobežot brīvības. Ierobežot visas pilsoniskās sabiedrības izpausmes” un skaidrojot, kādēļ Krievijas iedzīvotāji ar to samierinās, Riekstiņš atbildēja, ka: “Ir cilvēki, kas saka, ka Krievijā vispār vēlētājs ir samērā apātisks, katrs mēģina dzīvot savu dzīvi, sisties šajā dzīvē, kā var, nopelnīt algu, izglītot savus bērnus un nav gatavs iesaistīties politiskajos procesos, riskējot ar savu karjeru, ar savu dzīvi.”

Tāpat arī opozīcija ir pamatīgi novājināta. “Kopš Navaļnija atgriešanās pēc saindēšanās un viņa ārstēšanas Krievijā… viņa aizturēšana, viņa ielikšana cietumā, divi lieli masveida protesti, faktiski opozīcijai bija vēlme tai brīdī šo protesta vilni uzturēt un līdz pat domes vēlēšanām šos protestus virzīt ar vēlmi panākt kaut kādas politiskas izmaiņas, kamēr varas pozīcijai tieši pretēji – mēģināt cilvēkus dabūt prom no ielām. Un, kā mēs redzam, viņiem tas diezgan veiksmīgi ir izdevies, vēršoties pret opozīciju kopumā un arī individuāli pret opozicionāriem ar dažādām metodēm  – spēka metodēm, administratīvajām aizturēšanām, arestiem, tiesvedības par dažādiem iespējamiem likuma pārkāpumiem, un šobrīd mēs redzam, ka opozīcija ir novājināta līdz pat nebijušam līmenim,” viņš sacīja.

Viņš arī teica, ka gaidāmajās Valsts domes vēlēšanās Krievijā ir trīs nezināmie vai, tā teikt, intrigas, kādi būs rezultāti kopš 2003. gada pie varas esošajai Krievijas konservatīvajai politiskajai partijai, kas veidota Krievijas Federācijas valdības atbalstam “Vienotajai Krievijai” – sasniegs tādu pašu rezultātu kā iepriekšējās vēlēšanās vai ne. Otrs jautājums, vai opozīcijas spēkam “Jabloko” izdosies pārvarēt barjeru un iekļūt Valsts domē. Vai gudrā balsošana “nospēlēs” kādu lomu. Ir novērotāji, kas jau patlaban izsaka bažas, vai vēlēšanas no politisko vēlēšanu norises viedokļa būs godīgas. Vēlēšanās Krievijā būs ierobežotā skaitā starptautiskie novērotāji un iecirkņos nebūs videonovērošanas, pamatojot to ar finanšu līdzekļu trūkumu šim nolūkam. Tāpat vēlēšanas notiks trīs dienas. Šie visi faktori liek pieļaut neapmierinātajiem, ka process nebūs godīgs.

Riekstiņš arī atzina, ka valsts vara Krievijā vairāku gadu garumā sarunā ar iedzīvotājiem apelē pie fundamentālām lietām, kas iedzīvotājiem ir svarīgas, no tām galvenā – stabilitāte. Iedzīvotājiem Krievijā dzīves līmeņa lejupslīde, kas notiek gandrīz septiņus gadus, nav tik būtiska kā patlaban nodrošinātā stabilitāte – ka nav teroraktu, nav masveida demonstrāciju un cilvēki daudz maz zina, kas viņus sagaida rītdien. Tam pretnostatīti tiek 90 gadi, Borisa Jeļcina laiks, nedrošība par Krievijas nākotni.

Taujāts, kā Krievijas iedzīvotāji reaģē uz neatkarīgo mediju slēgšanu Krievijā, Riekstiņš teica, ka pieprasījums pēc neatkarīgiem medijiem Krievijā ir, taču to slēgšanas gadījumā cilvēki, visticamāk, masveidā neies ielās, var būt vien atsevišķi protesti. Neatkarīgu mediju slēgšana Krievijā esot jāskata kopskatā ar Krievijas Federācijas valdības vēršanos pret opozīciju, – notiek vēršanās pret katru citādi domājošo, dažādām metodēm viņam sarežģījot dzīvi.

Uz jautājumu, kādēļ Krievijas opozicionāram Aleksejam Navaļnijam vajadzēja atgriezties Krievijā, ņemot vērā viņa pašreizējo atrašanos ieslodzījumā, Riekstiņš skaidroja, ka neatgiezties nozīmētu viņa karjeras beigas, jo, esot ārpus valsts, ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt politisko procesu, kas bija galvenais motivators Navaļnijam atgriezties. Taču viss, kas notika saistībā ar viņa atgriešanos, paaugstināja Navaļnija popularitāti sabiedrībā vien par 2-3% un nozīmē diezgan augstu sabiedrības inertumu. Taču, tā kā nevar paredzēt, kādi faktori ietekmē sabiedrības viedokļa maiņu un ka kādā brīdī sabiedrības nostāja var mainīties, valsts vara Krievijā tik stingri vēršas pret samērā vājo opozīciju.

Komentējot, ko Latvijai sagaidīt turpmākajos gados no Krievijas politiskā, ekonomiskā, tranzīta un citādā ziņā, Riekstiņš teica, ka Krievija ir sarežģīts partneris, bet ne tikai lielvalsts, bet tiešā Latvijas kaimiņvalsts. Skaidrs, ka ar kaimiņiem jāmēģina uztaustīt sadarbības, dialoga punktus, kādi Latvijai arī ir. Krievija aizvien daudzu gadu garumā atrodas pieciniekā starp Latvijas importa un eksporta partneriem. Krievijas tūristi ir otra lielākā grupa no visiem ārvalstu tūristiem Latvijā, transporta sakari – aviācijā un sauszemes pārvadājumos ļoti spēcīgi starp abām valstīm, – tās ir tās jomas, kas attīstīsies. Savukārt politiskajiem dialogiem ir zināms sarežģīts ietvars.

5 komentāri