Rēzeknes uzņēmēji: Pašvaldībai jāpiesaista investīcijas un jānotur jaunieši

4 komentāri

Turpinot gatavoties jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, šovakar TV3 Ziņas iepazīstina ar Rēzekni – pilsētu Latgales sirdī, kuras uzņēmēji no jaunās domes sagaida investīciju piesaisti un jauniešu noturēšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā Rēzeknē bez pārmaiņām. Kāda pilsēta bija, tāda lielā mērā arī būs. Iedzīvotāju skaits – ap 30 000, budžets pārsniedz 40 miljonus eiro. Rēzekne arī ir viena no vietvarām, kas saņem naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, šogad “iebudžetēti” gandrīz astoņi miljoni eiro.

Kā saka paši vietējie, Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī. Garīguma, kultūras un izglītības centrs. Jau vēsturiski šī ir bijusi arī ļoti daudznacionāla vieta. Te izseni dzīvojuši latgalieši un poļi, krievi un baltkrievi, ukraiņi un ebreji.

Pilsētā plašs kultūras piedāvājums tūristiem. Latgales vēstniecība “GORS”, vecpilsēta, pilskalns, baznīca un muzeji. Savukārt jaunos speciālistus mēģina pievilināt ar Rēzeknes tehnoloģiju akadēmiju un vietējām kompānijām.

Būtiska loma pašvaldības saimniecībā ir daudzajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Tā aptver gan pilsētu, gan apkārtējo novadu. Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā bija plānots, ka Rēzekni un piegulošo novadu apvienos, bet beigās plāni mainījās, un vienības būs atsevišķi.

Kā stāsta vietējā žurnāliste Renāte Lazdiņa, gan Rēzeknes novadā, gan pilsētā skepse par apvienošanos ir liela.

Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa

“Pilsētai un novadam šīs saimnieciskās lietas ļoti atšķiras, tāpēc nebija tādu īpašu pārdomu, ka vajadzētu apvienoties nebija. Bija uztraukums – ja apvienos, Rēzekne varētu būt sava veida ūdensgalva, kas varētu mazināt iedzīvotāju labklājību nomaļākās teritorijās.”

Savukārt jomās, kur nepieciešama sadarbība, piemēram, biznesā, to veicinot speciālā ekonomiskā zonā. Rēzeknes Uzņēmēju biedrība vērtē, ka komersantiem vide te ir pateicīga, šeit ir daudz biznesa atbalsta institūciju. Vietējā uzņēmējdarbībā tādu ļoti izteiktu pamatnozaru nav – pārstāvēti daudzu un dažādu jomu komersanti. Arvien aktuālāka problēma – gados jaunie speciālisti lūkojas Rīgas vai ārzemju virzienā.

“Tieši pašvaldībai vajadzētu radīt tādus priekšnoteikumus, lai jaunieši, varbūt sākot jau pat no pamatskolas, saprastu, ko vēlas darīt, un palīdzētu viņiem sasniegt mērķus. Tad viņi šeit paliktu, veidotu ģimenes un kopumā situācija uzlabotos,” uzskata Rēzeknes Uzņēmēju biedrības valdes locekle Līga Šmate.

Kopējais bezdarba līmenis Rēzeknē gan ir 10,8%. Investoru un uzņēmēju piesaiste, darbavietu radīšana. Jaunajai vietvaras vadībai netrūkšot, ko darīt.

“Protams, arī dzīvojamais fonds ir svarīga lieta, lai ienāktu uzņēmēji, lai jaunajām ģimenēm būtu kur dzīvot. Šobrīd ir problēmas ar īres dzīvokļiem, dzīvojamais fonds arī ir novecojis ļoti stipri Rēzeknē, un arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti nesekmējas,” atzina Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja.

“Iespējams, arī vajadzētu izveidot kādu lielāku fondu tieši mazo uzņēmēju finansiālajam atbalstam, kā arī veidot ciešāku sadarbību ar biedrībām, to pašu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, piemēram, dažādu inovāciju izstrādē,” tikmēr norāda Rēzeknes Uzņēmēju biedrības valdes locekle.

Jūnijā par Rēzeknes atslēgām sacentīsies pieci saraksti, starp tiem arī ilggadējā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča “Saskaņa”.

Sastaptie rēzeknieši uz vēlēšanām plāno doties un lielākoties ir apmierināti ar savas vietvaras līdzšinējo saimnieku veikumu.

“Ļoti liela uzmanība no viņa koalīcijas puses bija pievērsta neredzīgo biedrībai Rēzeknē. Mums ierīkots siltums, gāzes apkure. Esam priecīgi,” stāsta iedzīvotāja Valentīna.

Fiļimons apstiprina, ka balsos domes vēlēšanās, taču, taujāts, kā pašvaldībai sokas ar saimniekošanu Rēzeknē, atturas atbildēt, jo ne visai interesējas par to Covid-19 dēļ vairāk pavada laiku mājās.

“Nu pagaidām normāli šķiet, kā viss notiek. Gribētos, lai attīstītos arī tālākās nomales, tālāk no centra. Jā, jā,” tikmēr norāda Jānis.

Artūrs gan domā citādāk, uz jautājumu, kā Rēzeknē pašvaldībai sokas ar saimniekošanu, viņš atbild: “Ja es pateikšu, mani nošaus laikam,” precizējot, vai tiešām tik traki, viņš pauž pārliecību, ka domes vadību vajadzētu pamainīt, vairāk attīstīt ražošanu, vairāk “spiest” uz SEZ-U.

Arī Vitālijs uzskata, ka vairāk vajadzētu attīstīt vietējo ražošanu. “Gribētos ražot kaut ko vairāk, ne tikai infrastruktūru. Jā, darba vietas,” norāda iedzīvotājs.

“Vairāk, es domāju, lai bērniem būtu kur izklaidēties. Atsēdējuši tik ilgi mājās, parki vairāk sataisīti. Ir jau, bet gribētos vairāk tādu iespēju. Visur jau taisa, bet… Pašam jau apmierina viss, darbs ir, viss ir,” tā Uldis.

Vietējā žurnāliste Renāte Lazdiņa atzīmē, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās pašreizējo piecu sarakstu vietā kandidēja pat 11.

“Gribētos cerēt, ka tas radīs iedzīvotājiem vieglāk izvēli un šīs iedzīvotāju balsis nesašķīdīs par ļoti daudzām partijām,” pauda Lazdiņa, piebilstot, ka tas rada varas maiņas iespēju vai plašākas iespējas opozīcijai, kas vairs nav tik spēcīga kopš 2009. gada Rēzekni vada “Saskaņa”.

Pašvaldību vēlēšanas 41 vietvarā notiks pēc mēneša – 5. jūnijā.

4 komentāri