Saeimā, tā teikt, no zvana līdz zvanam notiek strīdi par valsts budžetu un visiem tiem likumprojektiem, kas nāk komplektā ar budžetu.
Ņemot vērā, ka koalīcija turas kopā, tad par gala balsojumu šaubām nevajadzētu būt, taču darbs rit gausi, jo debates ir patiešām ilgas. Opozīcija izmanto visas iespējas, lai kritizētu valdību par neizpildītajiem solījumiem.
Situācijā, kad daudzām nozarēm naudas pietrūkst, ļoti pretrunīga arī ir iecere piešķirt papildu finansējumu politiskajām partijām.
Saeimā darbs trešdien turpinās teju līdz pusnaktij, un visbiežāk piesauktā lieta debates no Saeimas tribīnes ir daudz kritizētā iecere par daudzkārtēju finansējuma palielinājumu politiskajām partijām.
Šo ieceri peļ ne tikai parlamenta opozīcija. Izvēlēto modeli kritizējuši arī Saeimas juristi un eksperti, norādot, ka tas nostāda nevienlīdzīgākā situācijā reģionālos politiskos spēkus. Likumprojektā valsts finansējums paredzēts tikai tām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vismaz 2% vēlētāju.
Jaunais modelis pilnā darbībā valsts budžetam izmaksās papildu piecus miljonus eiro. Saeimā iekļuvušās partijas saņems tādu kā starta komplektu 100 000 eiro apmērā, kā arī konkrētu summu par katru balsi. Vienlaikus paredzēti ierobežojumi ziedojumiem.
Šo iniciatīvu virza Tieslietu ministrija, kuru pārrauga Jaunā konservatīvā partija. Tās Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe stāsta, ka konkrētais likumprojekts ir ieguldījums demokrātijā. Mazināšoties oligarhus apkalpojošu naudas maisu ietekme, un politika kļūšot godīgāka, skaidrāka un tīrāka.
Lai arī no šiem grozījumiem iegūs arī opozīcijas partijas, tās koalīciju kritizē, tostarp par to, ka šie jaunie labumi attieksies jau uz konkrēto Saeimas sasaukumu, nevis nākamo.
“Tik sasteigti tik milzīgus līdzekļus politiskajiem spēkiem piešķirt nav nedz ētiski, nedz korekti. Šī valdība un šī Saeima nav pildījusi solījumus, kurus pati devusi, piemēram, par mediķu un pedagogu atalgojumu,” norādīja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Neizpratnē par izvēlēto modeli ir arī Saeimās neiekļuvušā Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
“Šis ir mēģinājums iedod ārkārtīgi lielu finansējumu pamatā koalīcijas partijām un palielināt atšķirību konkurētspējā starp koalīcijas partijām un tām partijām, kur ir zem 5%, vai kādai nākotnes partijai, kas varētu kādreiz rasties,” norāda LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Eksperti jau brīdinājuši, ka, pieņemot konkrēto likumu, Saeimai var nākties atbildēt Satversmes tiesā.
