Reformas rezultātā Salaspilij papildus teritorijas nepievienos – tas sarūgtinājis uzņēmējus

1 komentārs
Reformas rezultātā Salaspilij papildus teritorijas nepievienos – tas sarūgtinājis uzņēmējus
RIHARDS VĪGANTS, F64

Pārticis, bet vientuļš – tādu pēc novadu reformas daudzi redz Salaspils novadu. Blakus teritorijas tam nepievienos, un uzņēmēji ir sarūgtināti – vienatnē mazāk iespēju “izsist” naudu attīstībai. Te spēcīgi attīstīta ražošana, taču vēl straujāku izaugsmi bremzē darbaroku trūkums. Lai gan iedzīvotāju skaits novadā aug, un pozitīvu līkni te prognozē arī nākotnē, vietējie sūdzas par Rīgas guļamrajona sajūtu.

Salaspils novads uz kopējā Latvijas fona izceļas ar pozitīvu demogrāfisko tendenci – te iedzīvotāju skaits pieaug. Arvien vairāk jauno ģimeņu pārceļas uz šejieni, lai dzīvotu mierīgā un sakārtotā vidē.

Salaspils novads 2020. gadā reģistrēti 22 758 iedzīvotāji, prognozēts, ka 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits augs par 6,8%. Kopējie budžeta ieņēmumi — 26 560 318 eiro, turklāt Salaspils atbalsta trūcīgākās pašvaldības, iemaksājot 1,39 miljonus pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Novada mugurkauls ir ražošana. Braucot garām Salaspils novadam vērojamas rūpnīcu industriālās aprises. Te galvenokārt ražo būvmateriālus. Andris Puķītis vada uzņēmumu SIA “Korte”, kas ražo mākslīgās akmens virsmas. Tās izmanto bāri, restorāni, pasūta arī privātpersonas, kā Latvijā, tā ārzemēs. Reģionālās reformas ietvaros Salaspilī teritoriālu izmaiņu nebūs – kamēr citviet valstī spēcīgākie centri “pievelk” blakus teritorijas, šeit viss paliek pa vecam, un tas uzņēmējus apbēdina.

“Skaidrs, ka Salaspils ir palikusi atsevišķi no visiem pārējiem, nav kļuvusi lielāka. Mazākam spēlētājam vienmēr būs grūtāk gan finansējuma piesaistē, gan visā pārējā. Es būtu priecīgāks, ja mūsu novads būtu kļuvis lielāks. Mans viedoklis – vajadzētu  samazināt uz četriem novadiem, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale, tad to visu administratīvo aparātu ieekonomēt, tad visiem būtu labāk,” saka Puķītis.

Lielākā problēma, lai biznesu attīstītu, ir darbaspēka trūkums. Uzņēmumā strādā ap 40 cilvēku, starp tiem arī divi indiešu studenti.

“Liela daļa kvalificētā darba spēka aizplūst vēl  aizvien uz ārzemēm. Ir vakances, ko aizpildīt pāris stundu laikā, un ir vakances, kuras nav iespējams aizpildīt gadiem. Tie ir speciālisti uz iekārtām, tie paši galdnieki. Pilnīgs vakuums! Pēc divu mēnešu sludinājuma nav neviena pieteikuma,” norāda Puķītis.

Uz 15 Salaspils novada deputātu krēsliem mērķē kopumā 114 kandidāti no astoņām partijām.  Salaspilī sastaptie iedzīvotāji ir noskaņoti piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

“Jā, protams! Es vienmēr to daru. Tas nav pienākums, bet mana sirdsapziņa. Salaspils sakopta, kārtīga, prieks. Es dzīvoju tālāk, man būtu vēlēšanās Gaismas ielā ietve ir uztaisīta puse, otras puses nav. Derētu ietve, jo garām brauc mašīnas, autobusi,” saka Salaspils novada iedzīvotāja Renāte.

Salaspils novadā situācija atšķiras pa rajoniem. Strauji aug privātmāju skaits. Tuvāk pie domes – sakārtota vide, iekopti daiļumdārzi, daudz ģimeņu ar bērniem, pie mūzikas skolas iekārtots par brīvdabas mūzikas parks, kur bērni var spēlēt ārā izvietotus instrumentus. Jaunie vecāki priecājas, ka ir pieejami pulciņi, bet rindā uz bērnudārzu gan nākas gaidīt.

“Šobrīd ir tā, ka līdz trīs gadiem ir jāgaida. Tad ir privātais bērnudzārzs, bet ir līdzfinansējums. Šajā rajonā ir tikai viens bērnu laukumiņš. Miera ielā ir 2 vai 3, HESā ir vairāk. Šeit vajadzētu vairāk laukumiņus, šajā rajonā,” saka Salaspils novada iedzīvotāja Ausma.

Savukārt Solvita norāda: “Es te visu mūžu dzīvoju, var redzēt, ka notiek, nestāv uz vietas. Bērniem, ir ko darīt. Vecākiem gribas vēl un vēl, bet nav tā, ka nekā nav.”

Šī novada trumpis – ātrā un ērtā pārvietošanās loģistika. Salaspils novada teritorijai cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils. Tāpat Salaspils novadu šķērso arī autoceļi A6 Rīga—Daugavpils—Krāslava, A4 un A5 Rīgas apvedceļš.

Tālāk no pilsētas centra: mazdārziņi, apskretušas padomju laika ēkas. Vietējie atzīst, ka pietrūkst mājīguma, Salaspils novads vairāk kalpo kā guļamrajons iedzīvotājiem, kas ikdienā strādā Rīgā.

“Pietrūkst tādas vietiņas – kafejnīcas, kur varētu mierīgi pasēdēt. Tādas vietas nav principā.  Nu tā mūžīgā dzelzceļa pārbrauktuve – problēma no laikiem, kad es vēl skolā gāju. Sastrēgumi milzīgi. Sen solīja tiltu vai tuneli būvēt, un nekas līdz šim nav noticies vēl,” saka Salaspils novada iedzīvotāja Tija.

Šeit notikušas daudzas asiņainas avārijas, vilcieniem saduroties ar auto. Dzelzceļa pārbrauktuve patiešām kā pudeles kakls, TV3 Ziņu filmēšanas dienā bija salūzis luksofors – mirgoja sarkanā gaisma, bet darbinieks atstarojošā vestē ar roku mudināja šoferus sliedes šķērsot.

“Velk garumā, gadiem. Grūti. Tunelis jārok, ja būtu kalns, varētu izrakties. Līdzena vieta! Tilts arī, uz augšu, grūti tikt būs augšā transportam, problēmas ziemā parasti ir. Redzēsim, kad būs jaunais dzelzceļš, te gan jau projekts ir,” saka Salaspils novada iedzīvotājs Jevgenijs.

Salaspils novadam prognozēta izaugsme un cilvēku te būs vairāk, taču vietējie cer, ka šis novads kādreiz iegūs arī savu identitāti un garšu, kas pašlaik ir visai industriāli pliekana un postpadomiska.