Rajevskis: No izmaiņām koalīcijā un valdībā vislielākā ieguvēja ir JV

0 Komentāru
Rajevskis: No izmaiņām koalīcijā un valdībā vislielākā ieguvēja ir JV
OKSANA DŽADANA, F64

No izmaiņām koalīcijā un valdībā vislielākā ieguvēja ir “Jaunā Vienotība” (JV), sacīja sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka krīzes situācijā JV ir saglabājusi savas vadošās pozīcijas – Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra amatu. Rajevskis atzīmēja, ka tieši JV ir pirmā lielā ieguvēja, jo krīze bija smaga, un šādā situācijā saglabāt varas pozīcijas nav vienkārši. Nākamie ieguvēji no šīs situācijas ir trīs koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Attīstībai/Par” (AP), kas ieguvušas jaunus ministru portfeļus, kas paplašina minēto partiju ietekmi un varu šajā koalīcijā, sacīja eksperts.

Runājot par to, vai ministru maiņa atrisinās līdzšinējās valdības problēmas un tā tagad kļūs stiprāka un stabilāka, Rajevskis atbildēja noraidoši. Viņš skaidroja, ka tad, kad šī valdība un koalīcija tika būvēta, tas notika pēc tāda principa, lai vienmēr pastāvētu balsu rezerve. Ja notiek balsojums, kuru kāds no koalīcijas partneriem to nav gatavs atbalstīt, tad rezervē jābūt pietiekamam daudzumam balsu, lai neviens nevarētu izvirzīt ultimātus.

“Patlaban šī pozīcija ir vājinājusies un balsu rezerve ir samazinājusies. Tās ir balsis, kas palikušas pāri no partijas “KPV LV”, kas atbalsta šo koalīciju. Es nebūtu tik liels optimists, lai uzskatītu, ka vienmēr varētu ar tām rēķināties, jo visādi var būt. Balsu rezerve ir ļoti padeldēta. Domājot ilgtermiņā, attiecības varētu saasināties par kādu sāpīgu jautājumu pieņemšanu un kāda no partijām varētu izvirzīt ultimātu. Tas, savukārt, varētu destabilizēt valdību kopumā,” sacīja eksperts.

Runājot par notikumu secību, kas noveda līdz ministru maiņai, Rajevskis skaidroja, ka sākums meklējams laikā, kad “KPV LV” frakcija sāka irt, bet noslēgums – kad frakcijas sēdē tika pieņemts lēmums atsaukt ekonomikas ministru un nolikt šo jautājumu Ministru prezidentam uz galda. Eksperts uzsvēra, ka premjeram nekas cits neatlika kā atsaukt ekonomikas ministru un sākt visu šo procesu.

“KPV LV” frakcijas balsojums, pēc eksperta domām, bija katalizators. Jāņem vērā, ka pēc šī balsojuma “KPV LV” vēl sašķēlās un patlaban par “KPV LV” var runāt kā par piecu cilvēku frakciju. Piecu cilvēku frakcija nekādi nevar pretendēt uz trīs vai diviem ministru portfeļiem valdībā, tur nav loģiskā līdzsvara, uzsvēra Rajevskis.

Pēc eksperta paustā, ja skatās uz situāciju no pārējo partneru viedokļa, svarīgi ir saprast, vai “KPV LV” vispār atbalsta šo koalīciju un tās politiku. Te vienmēr rodas šaubas, uzsvēra eksperts, norādot, ka nevar zināt, cik daudzi deputāti no “KPV LV” nobalsos par vienu vai otru lēmumu, kas varbūt pat nebūs pats populārākais. Rajevska ieskatā, tas, ko patlaban no “KPV LV” var redzēt, ir labi finansētas partijas drupas.

Runājot par piedāvātajiem un izraudzītajiem ministriem, Rajevskis akcentēja, ka nevēlētos kritizēt šos cilvēkus pirms viņu stāšanās amatā. Viņš pauda cerību, ka partijas ir labi apdomājušas un savus lēmumus izsvērušas, ņemot vērā iespējamo ministru zināšanas un spējas. Rajevska ieskatā, jaunajiem ministriem ir jāsāk strādāt un secinājumus varēs izdarīt pēcāk.

Runājot par ministru portfeļu sadalījumu, Rajevskis atzīmēja, ka joprojām turpinās ierastais stāsts, kad partijām tiek doti tie amati, kurus, iespējams, tās tik ļoti negrib. Pēc Rajevska paustā, šāds princips tika izmantots, arī veidojot valdību, kad amatus deva tā, lai pārējās partijas justos apmierinātas ar savu ne pārāk labo situāciju.

Jautāts, kas ar partiju “KPV LV” varētu notikt nākotnē, Rajevskis atzīmēja, ka tādā veidolā, kāda tā ir, iespējams, nākamajās Saeimas vēlēšanās tā nepiedalīsies, tomēr, ja ir finansējums un politiska organizācija, tad tas var kļūt par labu fundamentu kādam citam un jaunam veidojumam. Rajevskis sacīja, ka “KPV LV” var “mierīgi norakstīt Latvijas politiskajā vēsturē”.

Runājot par to, kas sagaida gan koalīciju, gan valdību, eksperts atzīmēja, ka priekšā gaidāms liels pārbaudījums, ko sauc par valsts budžetu, jo tas būs citādāks nekā iepriekšējais, kad varēja teikt, ka ir daudz naudas, var aizņemties un tērēt.

“Mēs jau tagad redzam, ka ekonomika neaug tādā ātrumā, kādā tai būtu jāaug. Tas nozīmē, ka budžeta deficīts, pat neaizņemoties papildus, aug attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, kas liks skatīties uz budžetu daudz konservatīvāk. Turklāt šāds skatījums uz budžetu pirms vēlēšanām nav populārs. Tas varētu būt ļoti nopietns jautājums, kas kas var apdraudēt šīs koalīcijas nākotni un atstāt ļoti nopietnu iespaidu uz stabilitāti,” sacīja Rajevskis.

Jau ziņots, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas “KPV LV”, trešdien, 2. jūnijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers paziņoja, ka, “KPV LV” pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP).

Golubevu paredzēts virzīt iekšlietu ministra amatam, Eglīti labklājības ministra amatam un Vitenbergu ekonomikas ministra amatam.

0 Komentāru