Raidorganizāciju asociācija brīdina par krīzi Latvijas mediju vidē

3 komentāri

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ceļ trauksmi par situāciju mediju vidē. Medijus pārstāvošā asociācija norāda, ka informatīvajā telpā ir izveidojusies krīze, un valdības rīcība ir vērsta uz tās iznīcināšanu pilnībā. Proti, nākamā gada valsts budžetā neparedzot finansējumu arī komerciālo mediju atbalstam, tiek apdraudēta ne tikai mediju pastāvēšana, bet arī valsts drošība kopumā.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka valdība faktisko situāciju informatīvajā telpā ir sapratusi un fiksējusi, tomēr reāla rīcība situācijas uzlabošanai neseko. Ja nākamā gada budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu – koncepcija par to, kā atbalstīt satura veidošanu komerciālajos medijos, nav.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš norāda: “Vienīgais, ko mēs redzam, ir atbalsts sabiedriskajiem medijiem, kas arī, protams, ir svarīgs, bet ir jādomā, jāskatās sistēmiski un jādomā par informatīvo telpu kopumā, jo sabiedriskais medijs neuzrunā visu Latvijas sabiedrību, bet diezgan šauru auditoriju, līdz ar to mums ir jārunā par komercmediju iesaisti sabiedriskā satura veidošanā. Valsts piešķir finansējumu komercmedijiem, un komercmediji par šo naudu taisa sabiedriski svarīgu saturu, šim procesam bija paredzēti kaut kādi līdzekļi, bet nu gala rezultātā budžets, kas tiek virzīts uz apstiprināšanu šobrīd, tā teikt, nekādu papildus līdzekļu, kādi ir bijuši, līdz šim neparedz.

Tam piekrīt arī Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.

“Būtu vērts atcerēties, ka visa mediju telpa nav tikai sabiedriskie mediji, komerciālie pilda ļoti lielu daļu un ļoti nozīmīgu daļu, un ir arī kopumā daļa no Latvijas kultūrtelpas, jo tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā tiek nesta latviešu valoda. Un, kā latviešu valodā tiek radītas ziņas un saturs, un, lietas kas ietekmē dzīvi. Būtu ļoti rūpīgi jāskatās uz tādiem ekonomiskiem soļiem, kas ietekmē mediju telpu. Piemēram, to pašu reklāmas ierobežošanu, bez kompensējošiem mehānismiem pie tik trauslas situācijas, kāda ir šobrīd mediju telpa, kad sašaurinās, kad samazinās skatītāju loks, sabrūk iepriekšējais finansēšanas loks,” saka Ģiga.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzver, ka Latvijas mediju telpa sistemātiski cieš no zema finansējuma. Mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju iespējas ražot augstas kvalitātes saturu. Tāpēc šim jautājumam būtu jāpievērš ievērojami lielāka vērība. Sevišķi šobrīd, kad Latvijas mediju vidē arvien straujāk un apjomīgāk ienāk ārvalstu saturs, tostarp Krievijā veidotais.

“Tā nākotne iezīmējās diezgan dramatiska, mums kritīsies vietējais saturs, un cilvēki, sabiedrība arvien vairāk patērēs citu valstu medijus. Nav arī noslēpums – Krievija no nākamā gada par 30% palielina finansējumu savām televīzijas programmām ne tikai Krievijas teritorijā, bet arī tiem medijiem, kas izplata informāciju Eiropā, līdz ar to mēs redzam, ko dara Krievijas valsts ar savu informatīvo telpu, un te ir pretstatā tas, ko mēs darām,” norāda Ķēniņš.

Mediju vides eksperti arī vērš uzmanību uz nupat Saeimā apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā viens no būtiskākajiem apdraudējumiem tiek minēta Krievijas informatīvā politika. Tomēr politiķu izpratne un koncepcijā minētie instrumenti, kā cīnīties pret austrumu kaimiņa izplatīto dezinformāciju – esot nepietiekama.

“Ne mazāk svarīgi par Krievijas propagandas ietekmi ir pašu deputātu un valdības sapratne par to, kas tad ir nacionālā drošība – ļoti lielā mērā tas bieži izskatās, ka tas ir tikai atnākt un pateikt – Krievijas propaganda, ko mēs darīsim – stiprināsim sabiedriskos medijus, tas ir ļoti šaurs skatījums, tas ir tā kā tāda skaistā saulainā dienā nostāties pie tādām divām garām caurulēm – šitā uz viņām skatīties un teikt: “tā ir dzīve, tas ir tik, cik maza daļa no tā visa tas ir,” bilst Ģiga.

Raidorganizāciju asociācija cer uz Saeimu, kam jādod galavārds nākamā gada budžeta apstiprināšanai – asociācija sagaida, ka amatpersonas, pārskatot budžeta projektu, tomēr radīs līdzekļus nacionālā pasūtījuma satura veidošanai komercmedijos.