Pūce gandarīts par valdības spēju pieņemt lēmumus par ilgstoši nerisinātiem jautājumiem

4 komentāri

Šonedēļ Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības ministri cits pēc cita atskaitās par pirmajā valdības gadā paveikto un turpmāk veicamajiem darbiem. Piektdien par padarīto klāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”). Kā nozīmīgāko viņš izcēla uzsākto novadu reformu, kā arī lepojās ar spertiem soļiem vides jomā.

Pūce gandarīts, ka premjera Kariņa izveidotais Ministru kabinets sevi pirmajā gadā pieteicis kā valdību, kas spēj pieņemt lēmumus attiecībā uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Šo darbu saraksta augšgalā viņš liek uzsākto vietējo pašvaldību reformu un to, ka pēc gandrīz 20 gadu garas muļļāšanās beidzot iekustināta depozīta sistēmas izveide.

“Saeimā ir pieņemti attiecīgi grozījumi iepakojuma likumā, un no 2022. gada februāra Latvijā sāks darboties dzērienu iepakojuma depozītsistēma,” norāda Pūce.

Ministrs lepojas, ka noslēgumam tuvojas vēsturiski piesārņoto gudrona dīķu sanācijas darbi Inčukalnā. Šogad nodrošināts sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrais posms. Dienvidu dīķī ekskavēti vairāk nekā 80% gudrona piesārņojuma, bet Ziemeļu dīķis no zaņķa jau izsmelts.

“Šā gada pavasarī varētu tikt pabeigta šīs teritorijas sakārtošana, drīza apzaļumošana, un vasaras otrā pusē tā būs vieta, kur tikai agrāko laiku fotogrāfijas liecinās par diezgan nozīmīgu rētu, ko padomju laiku atstājuši Latvijas dabā,” saka Pūce.

Ministrs akcentēja, ka šis gads iezīmējies arī kā pašvaldību pārraudzības gads, ministrija vērsusi vairāku vietvaru uzmanību uz iespējamajiem likuma pārkāpumiem, liekot tās novērst.  Kā skaļākos gadījumus minot Rīgas domi un lēmumu rosināt Nila Ušakova (“Saskaņa”) atlaišanu, kā arī pastiprināto uzmanību Garkalnes novada domei un tās īpatnējajai saimniekošanai ar nodokļu maksātāju naudu. Savukārt, piemēram, pārbaudes Ventspils pašvaldībā vēl turpinoties.