PSRS un nacistu okupāciju zaudējumi: Latvija neplāno aprēķināt un pieprasīt kompensācijas Vācijai

3 komentāri

Sestdien, 22. jūnijā, aprit 78 gadi kopš nacistiskās Vācijas militārā uzbrukuma Padomju Savienībai. Abu totalitāro režīmu sadursmes laikā pirmo padomju okupāciju Latvijā nomainīja nacistu vara.

Padomju okupācijas radītos zaudējumus Latvijā aprēķina 2005. gadā izveidota speciāla komisija. Bija plānots, ka komisijas darbības termiņš būs pieci gadi. Tagad, pēc 14 gadiem, komisijas vadītāja vietniece Ruta Pazdere beigu termiņu vairs nenosauc, jo darāmā vēl esot daudz.

“Vispirms mums ir domāts panākt ANO Ģenerālajā asamblejā tieši PSRS okupācijas nosodījumu. Pēc tam var runāt par zaudējumiem,” skaidro Pazdere.

Aprēķinātie zaudējumi no PSRS okupācijas ir 300 miljardi eiro. Komisija tagad sadarbojas ar Lietuvu un Igauniju, lai visas valstis būtu aplēsušas zaudējumus pēc vienotas metodoloģijas.

“Viņi izmanto mūsu metodoloģiju. Mēs jau esam tādi kā koordinatori Baltijā,” bilst Pazdere.

Lai gan zaudējumi jau aprēķināti, Ārlietu ministrija līdz šim prasības Krievijai nav izvirzījusi un tuvākajā laikā to darīt neplāno.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norāda: “Procesam noteikti ir jānoslēdzas, tad varētu lemt.”

Okupācijas zaudējumu komisijai ir uzdevumus aplēst tikai zaudējumus no padomju okupācijas. Tomēr Otrā Pasaules kara laikā Latviju bija okupējusi arī nacistiskā Vācija.  Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) pieļauj, ka nepieciešamas aplēses arī par vācu okupācijas radītajiem zaudējumiem Latvijas valstij kopumā.

“Es domāju, ka nevaram tā nošķirt – viena laba okupācija, otra slikta okupācija. Abi bija totalitāri režīmi, kas nodarīja būtisku kaitējumu mūsu valstij un tautai. Ir radīti zaudējumi, cilvēku likteņi ir lauzti,” saka Kols.

Zaudējumus no Vācijas okupācijas aprēķina Polijā, kur tie aplēsti 850 miljardu dolāru apmērā. Savukārt parlamentārā komiteja Grieķijā pērn secinājusi, ka Vācija tai ir parādā 270 miljardus eiro. Prasības pēc šo zaudējumu atlīdzināšanas Vācija ir noraidījusi. Latvijas Ārlietu ministrijā tikmēr uzsver, ka mūsu valstij nekādu pretenziju pret Vāciju nav.

“Ārlietu ministrijas un Latvijas ieskatā šis jautājums ir atrisināts, un mūsu divpusējās attiecībās ir slēgts,” skaidro Beķeris.

Kā galveno argumentu ministrijā norāda to, ka Vācija ir atzinusi savu vainu Otrā Pasaules kara noziegumos. Tāpat Vācija arī izrādījusi arī vairākus simboliskus labas gribas žestus. Svarīgākais no tiem bijis Vācijas fonda izmaksātās kompensācijas 13 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri bijuši karagūstekņi, iesaistīti spaidu darbos vai deportēti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine norāda: “VSAA šo procesu – izmaksas – veica laika posmā no 2001. gada līdz 2006. gadam. Gandrīz piecus gadus. Un kopējā izmaksātā summa ir gandrīz 23 miljoni.”

Papildu šiem 23 miljoniem eiro, Vācija sniegusi atbalstu arī bijušajiem karavīriem, kuri karojuši vācu pusē un guvuši ievainojumus, un veikusi atsevišķus citu maksājumus, uzsver Ārlietu ministrijā.

“Vācijas nostāja ir bijusi atšķirīga. Tā vienmēr savu vainu un nodarīto postījumu ir atzinusi, un pati ir proaktīvi rīkojusies,” norāda Beķeris.

Arī padomju okupācijas zaudējumu komisijas pārstāve Pazdere pauž viedokli, ka darba galvenais mērķis ir nevis materiāls, bet morāls. Proti, panākt, ka Krievija, līdzīgi kā Vācija, atzīs un atvainosies par okupācijas laikā nodarīto.