Prognoze: līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits Alūksnes novadā varētu kristies par 29,5%

4 komentāri

Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina apzināt pašvaldībās notiekošo un to iedzīvotāju ieskatus par to, šoreiz dodoties uz Alūksnes novadu, kurā līdz 2030. gadam prognozē iedzīvotāju skaita kritumu par 29,5%.

Ir pavēlāka pēcpusdiena Alūksnes novada Jaunlaicenē. Šī ir galapietura. Pēc pasažieru izlaišanas vadītājam Vilim ir neliels laiciņš atelpai. Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas viņam vēl šķiet tālu.

“Tos sarakstus jau nupat tikai publicēja. Neesmu pat iepazinies,” uz jautājumu par to, par ko balsos, sacīja Vilis.

“Konkrēta lēmuma man nav, [par ko tieši balsot]. Vienkārši vēl svārstos, kad nāks laiks, redzēs, kas ir kas. Tā es domāju,” teica Gita.

Sandis jau esot izvēlējies, par ko balsot – to pašu politisko spēku, par ko iepriekš. Taujāts, vai tas nozīmē, ka iepriekšējie solījumi pildīti, viņš atbild: “Iespēju robežās. Viss jau naudā atduras.”

Patlaban Alūksnes novadā dzīvo ap 13 000 iedzīvotāju. Tā platība 1700 kvadrātkilometru. Budžets – nedaudz virs 25 miljoniem, kur pašu nauda ir 18 miljoni. Pārējais – aizņēmumi un pašvaldību izlīdzināšanas fonds.

Administratīvi teritoriālā reforma Alūksnes novadu neskāra. Ar vairākām mazajām pašvaldībām tas jau bija apvienojies senāk. Teorētiski klāt varēja nākt blakus esošais Apes novads, taču tas turpmāk dzīvos kopā ar Smilteni.

“Mums ir sauklis “Mēs esam alūksnieši”. Līdz ar to, skatoties to par visām investīcijām un visu, piemēram, kultūras centru, kuru pirms pieciem gadiem uzbūvējām, mēs būvējām Alūksnē – tas ir visam novadam,” skaidro Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS).

Novada vadība šeit ir “Zaļo un Zemnieku savienības” (ZZS) rokās. Likumsakarīgi, ka nekādu “revolūciju” Alūksnes novadā pēc pašvaldību vēlēšanām nesola. Vietniekos pārstāvji no “Vienotības” un Vidzemes partijas/LRA. Stabilitātei.

“Daudziem nepatīk, ka domes administrācijā ir divi vietnieki. Jo tiek uzskatīts, ka šādā novadā tas ir par daudz,” sacīja “Alūksnes un Malienas Ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna.

“Alūksnes un Malienas ziņām” šeit jākonkurē ar pašvaldības izdotu bezmaksas laikrakstu. Un šeit atšķirība saturā, jo nortiek norādīt arī uz nepaveiktajiem darbiem.

Tā, piemēram, izpalicis solītais Veselības veicināšanas centrs, sociālās uzņēmējdarbības attīstība, atbalsta mehānisms ēku fasāžu sakārtošanai. Izpildīts solījums par pašvaldības īpašumu sakārtošanu, saglabāta Alūksnes slimnīca, atbalsta mehānisms iekšpagalmu sakārtošanai.

“Alūksne joprojām gaida sporta zāli, jaunu, skaistu bibliotēku, kas būtu vsiem pieejama, jo vecā ir nepiemērotā vietā,” stāsta “Alūksnes un Malienas Ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna.

Par partijām. Sarakstus pieteikušas sešas. No opozīcijas centīsies izrauties “Jaunā konservatīvā partija”. Piedāvājumā atjaunots ceļu tīkls, speciālās ekonomiskās zonas izveide.

“Mēs esam sākuši pētīt procesus vai kādu virzību, sarunas arī Saeimā par šiem trīs novadiem, kur tiek veidota speciālā zona. Tas ir iespējams. Līdzīgi kā Liepājā, Rēzeknē. Alūksne ir kaut kur palikusi, starp Vidzemi un Latgali. To ir iespējams izdarīt,” teica Alūksnes novada domes deputāte Līga Langrate (JKP).

Jānis Sadovņikovs jau ir bijis politikā, taču tagad pārstāv jaunpienācēju “Latvijas Attīstībai”. Iestājas par labāk apmaksātām darbavietām un cilvēku noturēšanu lauku teritorijās, tostarp, saglabājot mazās skolas.

“Tiklīdz kādu skolu aizvērs ciet, tas pagasts aiziet. (..) Cilvēki pazūd, kad nav skolu. Es vēlreiz saku, ja nav bērnu – nav nekā vairs. Mums ir ļoti jākoncentrējas uz to,” sacīja Sadovņikovs, taču uz jautājumu, vai skolas ir gatavība turēt atvērtas, neraugoties ne uz ko, atbildēja noliedzoši, apliecinot, ka šajā kontekstā tikšot vērtēta rentabilitāte.

Starp citu, aplēses liecina, ka novads desmit gados kļūs par trešdaļu tukšāks. Psiholoģiski to grūti pieņemt.

“Mums ir Kājnieku skola. Te ir jautājums, ja ir Kājienieku skola un mums attīstās arī poligons… Neviens jau šīs investīcijas, kas ienāk Alūksnē un rodas jaunas darba vietas saistībā ar saistībā ar Zemeesardzi, Kājinieku skolu, poligonu, neskaita,” saka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs.

Ietekme parādās jau šobrīd. Gada laikā budžeta ieņēmumi samazinājušies par pusmiljonu eiro. Lai arī pilsētā un novadā iedzīvotāju skaits ir aptuveni līdzīgs, nauda turpmāk koncentrēsies tieši pilsētā.

“Ja skatāmies uz attīstību no resursu pieejas, ir tikai normāli, ja pilsētā ir daudz spēcīgu resursu. Un centrā vienmēr ir blīvums lielāks un arī attīstības perspektīvas uzņēmējdarbībai vērtīgākas. Nav jau noslēpums, ka no pašvaldībām jau tagad prasa atdevi. Ieguldījums pret to, ko saņem,” atzina biedrības “Alūksnes lauku partnerība”, LEADER administratīvā vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa.

Dzīve Barselonā, tur iepazīts vīrs, bet tad lēmums ar visiem bērniem pārcelties atpakaļ ne vien uz Latviju, bet tieši Alūksni. Tāds ir Ineses stāsts.

“Es sāku strādāt ar šo projektu, ar tīrīšanu. Bet man piedāvāja vēl papildus darbus. Tāpēc uzskatu, ja gribi strādāt, darbu vienmēr atradīsi. Rīgā, piemēram, ar savu sfēru es vairs nevarētu iespraukties,” stāsta uzņēmēja Inese Driņina.

Pasūtījumu mašīnu, kā arī mēbeļu ķīmiskajai tīrīšanai ir daudz – tiekamies turpat, viņas uzņēmumā.

“Alūksne kāpēc? Te var vēl attīstīties. Un tu vari iet uz priekšu. Un perspektīva bērniem. Tāda bērnība, kādu izdzīvoju es,” dalās Inese.

Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un izvēle vēl tikai formējas Ineses prātā, taču viņa iešot.

“To, ko ievēlēsim… Protams, mēs visi kļūdāmies, nevari ticēt visam, ko solīja, ne vienmēr viss tiek izpildīts. Man svarīgi, lai darbi ir skaļāki par vārdiem!” sacīja Inese.

Viens no solītajiem darbiem ir orientēties uz tūrismu. Labiekārtojot, piemēram, ezera apkārtni. Taču pie samērā augsta bezdarba – virs 8% – šis nereti rada vietējo neizpratni.

“Alūksniešiem gribētos, ka viņi tomēr ir primārie un prioritārie. Nevis tūrists. Iespējams, pašvaldībai līdz šim par to bijusi nepareiza komunikācija,” skaidro “Alūksnes un Malienas Ziņu” galvenā redaktore.

“Cilvēkiem ir pamats teikt, ka tūrisms nav tik ļoti nepieciešams, taču reti kurš objekts un vieta, ir tāda, kuru mēs nevaram izmantot,” teica biedrības “Alūksnes lauku partnerība”, LEADER administratīvā vadītāja.

Pašvaldību vēlēšanu īpatnība, iespējams, ir tieši tā, ka cilvēks vispirms domā par savām, sadzīviskām problēmām. Piemēram, kur tad palikusi solītā ietve?

“Man kaimiņš pat sētu pirms četriem gadiem pārcēla tuvāk sev, lai varētu būvēt ietvi, bet tās vēl nav,” saka Vilis.