Komentāri

Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē paredzētos, bet neiztērētos līdzekļus gluži par ietaupījumu saukt nevar, šādu viedokli raidījumam LNT Ziņu TOP 10 pauda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

“To tā gluži nevarētu teikt, ka tas ir tāds gluži ietaupījums. Jo šī aplēse bija kā aplēse, tāda aptuvena izdevumu noteikšanas metode,” uzskata Krūmiņa.

Valsts kontrole divus gadus vērtējusi, vai prezidentūras nauda tiek tērēta atbilstoši plānotajam. Un secinājumi nav glaimojoši. “Ir bijusi vēlme izremontēt telpas, kaut vai lietvedības telpas, aizbraukt komandējumos, kas ir ikgadējie, ierastie komandējumi,” situāciju raksturo valsts kontroliere.

Viņa uzskata, ka pēc prezidentūras būtu jāvērtē arī tās lietderība, proti, mērķu sasniegšana. Un sabiedrībai jāsniedz godīga atbilde, kādus resursus valsts iztērējusi un kas ir panākts.

Prezidentūras izmaksas iepriekš tika lēstas 100 miljonu eiro apmērā, taču precīzu rēķinu sabiedrība uzzinās tikai rudenī.

Rīkotāji norāda, ka pērn “iebudžetētos” līdzekļus izdevies ievērojami ietaupīt. Piemēram, Ārlietu ministrija ietaupījusi 4 190 272 eiro, Ekonomikas ministrija – 1 561 939, bet Satiksmes un Iekšlietu ministrijas – attiecīgi 449 095 un 408 138 eiro.

Mazāk komandējumu, vairāki pasākumi apvienoti vienā un pat darba pusdienas aizstātas ar darba brokastīm – tādā veidā arī šogad pusotru miljonu izdevās ietaupīt lielākajai prezidentūras maka turētājai – Ārlietu ministrijai.

Prezidentūras izdevumi bijuši saistīti arī ar ierēdņu apmācībām. Valsts nekad savos darbiniekos nav ieguldījusi tik lielus līdzekļus kā gatavojoties prezidentūrai. Uzlabotas svešvalodu, sarunu vešanas un dažādas citas prasmes aptuveni tūkstoš cilvēkiem. Vislielākās bažas ir, ka darbu ministrijās varētu pamest nevis papildu pieņemtie cilvēki, bet jau tur strādājošie.

“Mani visvairāk uztrauc tieši šī cilvēku grupa, kā viņus spēsim motivēt pēcprezidentūras laikā? Jo prezidentūras laikā šiem cilvēkiem bija noteikta piemaksa par intensitāti, kas bija atlīdzības motivators. Un otrs bija izaicinājuma motivators,” skaidroja Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Jau prezidentūras laikā daudzi pametuši darbu, tiesa, tas tapēc, ka nav turējuši slodzi. Piemēram, Ārlietu ministrijā ap 10% amata vietu bijušas brīvas. Vakanču ir daudz, tādēļ valstij būtu izdevīgi, ja tās aizpildītu cilvēki, kuri tika pieņemti darbā uz prezidentūras laiku.

“Ir resori, kur ir amata vietas pat 200, 100, 50. Līdz ar to būs otrs jautājums – vai tā atlīdzība, ko viņš varēs saņemt savā jaunajā amatā, būs konkurētspējīga un motivējoša?” spriež Upīte.

Tomēr ne visi vēlēsies palikt darbā Latvijā. Izredzes esot strādāt ne vien Eiropas Savienības institūcijās. “Nākamā prezidentūra Luksemburga var būt tā, kas ir par noteiktas jomas ekspertiem ieinteresēta, jo, lai cik dīvaini nebūtu, arī viņi domā, kā nodrošināt šos te procesus un pēctecību,” atzina Upīte.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl