Pretkorupcijas eksperti uzskata, ka partiju finansēšanas likumprojektā ir nepilnības

1 komentārs

Vai pamatota ir valsts budžeta finansējuma vairākkārtīga palielināšana politiskajām partijām, kas plānota jau no nākamā gada? Pret šo valdošo partiju virzīto un Valsts prezidenta atbalstīto ieceri tikai trīs dienu laikā internetā parakstījušies jau gandrīz 5000 cilvēku. Ieceres kritiķi norāda, ka finansējuma pieaugums ir pārāk straujš, turklāt tas samazinātu politisko konkurenci. Tikmēr idejas atbalstītāji uzsver, ka šis būs vēsturisks lēmums, kas būtiski samazinās naudīgu sponsoru ietekmi uz partiju lēmumiem, līdz ar to Latvijā politika kļūšot godīgāka.

Valdošie politiskie spēki, veidojot nākamā gada budžetu, jutās gana komfortabli, lai virzītu sabiedrība pretrunīgi vērtēto ideju par valsts finansējuma partijām vairākkārtēju palielināšanu. Ieceri ilgstoši bija atbalstījuši pretkorupcijas pētnieki, un tikko tai svētību bija devis Valsts prezidents Egils Levits.

Partiju finansēšana no valsts budžeta sākta 2012. gadā. Vienlaikus Latvijas partijas joprojām no privātajiem ziedotājiem saņem krietni vairāk nekā no Valsts kases. Tāpēc pastāv bažas, ka politiskie lēmumi tiek pieņemti sponsoru interesēs. Jaunais likumprojekts paredz palielināt finansējumu partijām, par katru saņemot balsi Saeimas vēlēšanās no 0,71 eiro līdz 4,5 eiro. Tāpat plānots par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās partijām piešķirt vēl 0,50 eiro. Vēl papildu 100 000 eiro partijas darbības nodrošināšanai iegūtu tie politiskie spēki, kas ir iekļuvuši Saeimā. Tas no valsts budžeta prasītu papildu četrus ar pusi miljonus eiro.

”Saeimas kapacitāte nav pietiekama, lai veiktu likumprojektu analīzi, ģenerētu jaunus priekšlikumus. Tam būtu vajadzīga partijas juristu, analītiķu ekspertīze un palīdzība. Partijām, kas ir valdībā, ir jāskaidro regulāri saviem biedriem, iedzīvotājiem pieņemtie lēmumi, likumi, un tas prasa lielākus izdevumus,” saka JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Vienlaikus plānots ierobežot ziedojumu apmēru partijām, kas saņem arī valsts budžeta naudu. Saeima šonedēļ deva zaļo gaismu partiju finansēšanas likumprojekta tālākai virzībai. ”Jūs atņemat bērniem, jūs atņemat invalīdiem, un jūs pieliekat sev. Malači,” ironizēja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Par priekšlikumu balsoja valdošās partijas, bet vairums opozicionāru atturējās. ”Pret” bija tikai septiņi deputāti. Vienlaikus pieņemas spēkā kritika. Portālā ”Mananalss.lv” sākta parakstu vākšana pret finansējuma palielināšanu partijām. Tikai trīs dienu laikā par to parakstījušies jau gandrīz pieci tūkstoši iedzīvotāju – tā ir puse no 10 tūkstošiem parakstu, kas nepieciešami, lai Saeima būtu spiesta vērtēt sabiedrības iebildumus.

”Manuprāt, būtu godīgāk, ja šāda norma stātos spēkā ar nākamo Saeimu, lai visiem politiskajiem spēkiem, kas startē vēlēšanās, būtu vienādas izejas pozīcijas. Citādi sanāk tā – mēs šeit, Saeimā, iekļuvām, uzvarējām, un naudu sadalām sev,” norāda deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

”Ja es būtu kāds oligarhs vai sponsors, kurš vēlas pirms pašvaldību vēlēšanām, pirms Saeimas vēlēšanām turēt īsā pavadā partijas, es droši vien darītu visu iespējamo, lai atliktu šādu finansējuma piešķiršanu pēc iespējas uz ilgāku laiku. Ja ir kāds neapmierinātais ar to, tad skaidrs, ka tie ir sponsori, kas ir pieraduši partiju durvis taisīt ar kāju vaļā.”

Ja iecere gūs atbalstu, tad nākamgad visvairāk no valsts budžeta saņems ”Saskaņa” – tai gadā pienāksies 800 000 eiro. Uz jautājumu, kāpēc neatbalstīja šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka “Saskaņai” būtu lielākais pieaugums, partijas deputāts Andrejs Klementjevs saka: “Mēs neatbalstām tik strauju finansējuma palielināšanu. Pēc būtības ideja ir laba, bet realizācija ir briesmīga.”

Virs 600 000 iegūs ”KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija. Uz finansējumu varēs pretendēt visas partijas, kas Saeimas ievēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu. Tāpēc valsts budžeta finansējums pieaugtu arī trim Saeimā neiekļuvušajām partijām – Latvijas Krievu savienībai, Latvijas Reģionu apvienībai un partijai ”Progresīvie”.

Vienlaikus arī eksperti, kuri atbalsta finansējuma palielināšanu partijām, pašreizējo likumprojektu nodēvējuši par brāķi, kas Saeimā būtu jālabo.

Iebildumi saistīti ar mazo partiju diskriminēšanu, jo Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem plānots maksāt papildus 100 000 gadā, kamēr neievēlētās partijas šādu piemaksu nesaņems.

Sabiedrības par atklātību ”Delna” pretkorupcijas eksperti aicina finansējumu sasaistīt arī ar partiju biedru skaitu, lai politiskajiem spēkiem būtu motivācija piesaistīt jaunus biedrus, palielinot sabiedrības iesaisti politikā. Tāpat organizācijā uzskata, ka partiju saņemto privāto ziedojumu apmērs jāierobežo krietni vairāk nekā plānots: “Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām tiek palielināts aptuveni 10 reizes, attiecīgi privāto ziedojumu limitu ir korekti samazināt 10 reizes – līdz 2150 eiro. (..) Tādējādi mazinot dažu lielo ziedotāju ietekmi.”

Politologs Filips Rajevskis savukārt uzskata, ka vajadzētu vēl precizēt mērķus, kam partijas no valsts saņemto finansējumu drīkst tērēt. Vienlaikus, viņaprāt, valsts budžeta finansējums varētu uzlabot pašlaik neapmierinošo partiju darba kvalitāti un politisko piedāvājumu.

”Pašlaik lielā mērā tas intelektuālais darbs, kam būtu jānotiek partiju iekšienē, tas tiek izlikts ”ārpakalpojumā”, jo partijām pašām nav finansējuma, lai šādus procesus veiktu – pētījumi, utt.. Vai arī tas tiek nogrūsts uz valsts pleciem, kur kaut kas tiek pētīts, pasūtīts un tā,” saka Rajevskis.

Saeimā esošo partiju pārstāvji jau ir pieļāvuši, ka partiju finansēšanas likumprojektā varētu būt labojumi.