Preiļu iedzīvotāji: Domei jādomā par pakalpojumu pieejamību

1 komentārs

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina stāstīt par jaunajiem novadiem Latvijas kartē, un šoreiz stāsts ir par Viduslatgalē tagad paplašinājušos Preiļu novadu, kam pievienosies Aglonas, Riebiņu un Vārkavas pašvaldība.

Jaundibināmā Preiļu novada iedzīvotājiem par nākotni domas atšķiras. Vieni nelolo lielas cerības, citi sagaida konkrētus uzlabojumus.

Jaunais Preiļu novads, apvienojoties Riebiņiem, Aglonai, Vārkavai un pašiem Preiļiem, tik un tā būs starp mazākajām pašvaldībām Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā. Novada platība nedaudz virs 1400 kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – nepilni 18 000. Novada plānotais budžets – 21 miljons eiro, no kura gan teju trešā daļa ir dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Pētera Šņepsta vadītā Zemnieku saimniecība “Jaunāres” ir lielākais darba devējs Vārkavas novadā. Lauksaimniecībā, mežizstrādē un vietējā gaterī viņš nodarbina ap 30 vietējo iedzīvotāju. Uzņēmējam apvienošanās ar Preiļiem šķiet pavisam loģiska.

Zemnieku saimniecības “Šņepstu Jaunāres” vadītājs Pēteris Šņepsts

“Vajadzēja to darīt agrāk, vai pat vispār nevajadzēja tik mazus novadus taisīt. Vārkaviešiem, strādājošiem cilvēkiem, kas nestrādā pašvaldībā, viņi neko nezaudē. Zaudēs tie, kas pašvaldībās strādā. Jā, viņiem tur darba nebūs.”

Šņepsts uzsver, – galvenais, lai novadā sakārto ceļus, ar pārējo tikšot galā paši. Vārkavā daudz mazo saimniecību, īpaši šeit aktīva lopkopība, tādēļ nereti slikto grants ceļu un masas ierobežojumu dēļ, iedzīvotājiem naudas pelnīšana kļūst apgrūtinoša.

“Daudz problēmu ar ceļiem. Tie vispār nav no krievu laikiem remontēti. Nu, šur, tur kaut kas ir palabots, ir izbūvēti pašvaldībā ceļi jauni, bet maz tādu ir,” novērojumos dalās zemnieku saimniecības “Šņepstu Jaunāres” vadītājs.

No centra par nomali pēc reformas kļūs arī Aglonas novads. Šeit uzņēmumu maz, taču pašvaldībā samērā plašs tūrisma piedāvājums. Vietējiem uzņēmējiem šobrīd sāpe, ka darbu apturējusi pandēmija.

“Muzejs atvērās pirmajā augustā, bet diemžēl saistībā ar sērgu, kuras dēļ visi cieš, visu ziemu mēs strādājām, nu, nestrādājām,” atzīst Aglonas Pasta un informācijas muzeja īpašnieks Artūrs Gražulis.

Taču arī Gražulis uzsver, ka apvienošanās bijusi pareiza, jo atdalīšanās no Preiļiem pirms 12 gadiem novadam cerēto attīstību tomēr nav nesusi.

“Mēs, šie mazie, mēs nevaram. Mums vajag pilsētu. Jo tas Aglonas novads, tur nevarēja saprast, kurš brauca uz Krāslavu, kurš Preiļiem. Tur bija kā tajā Liepiņa dziesmā ķiļķēns un klimpa, nekā nevar saprast. Tāpēc man ir ļoti liels prieks, ka esam atpakaļ. Sanāca tāda riņķveida kompozīcija. Bijām Preiļu novads, tagad atgriežamies atpakaļ,” viņš saka.

Ko sagaida no jaunās domes, Gražulim uzreiz skaidrs – vismaz Aglonā ir virkne pakalpojumu, kuri iedzīvotājiem akūti nepieciešami, taču piedāvājums – šobrīd nekāds.

“Mums šeit dzīvo veci pensionāri, kam jātīra skursteņi, jāpļauj zāle, jāpiegādā malka. Tāds pieprasījums ir, bet piedāvājuma nav. Arī māju apsaimniekošana, visi stāvlaukumi, miskastes,” stāsta Aglonas Pasta un informācijas muzeja īpašnieks.

Un līdzīgas problēmas, kuras nākamajai Preiļu domei būtu jārisina, saredz arī novadniece un vadošās Preiļu apriņķa nevalstiskās organizācijas vadītāja Evija Gurgāne.

Viduslatgales pārnovadu fonda vadītāja Evija Gurgāne

“Visas tās saimnieciskās lietas, kas ir, piemēram, ūdens kvalitāte, sakārtoti ceļi, sabiedriskais transports, tāds, kur tiešām cilvēki var kustēties un būt visur klāt, tas būtu nepieciešamākais.”

Un arī viņa akcentē, jau pieminēto pakalpojumu pieejamību. Turklāt par to jādomā arī pašiem Preiļiem, kas tūliņ kļūs par centru nu jau daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Paliekot gan jautājums – vai mazpilsēta tam vispār ir gatava.

“Mums nav ne banku pakalpojuma, ne teleoperatora, laikam tikai viens kantoris. Tāpat arī asenizācijas pakalpojuma lauku sētā, lai iztīrītu kaut vai atejas bedri vai nopirktu granti vai vēl kaut ko. Daudzas tādas lietas, kas liekas tik vienkārši, bet to nav,” atzīst Viduslatgales pārnovadu fonda vadītāja.

To, ka apvienošanās un visa lielā novada iedzīvotāju problēmu apzināšana un risināšana būs izaicinājums jaunajai domei, uzsver arī “Vietējās Latgales Avīzes” žurnālistes.

“Latgalē ļoti daudzi cilvēki dzīvo ārpus centra. Viņu vajadzība ir sakārtots, nogreiderēts, nemaz nerunājot par noasfaltētu, bet labs ceļš. Jā, skola bērnam. Darba vieta. Un diemžēl ir šobrīd šī lauku iztukšošanās un diemžēl šobrīd notiek viss ap pagasta centru,” atzīst “Vietējās Latgales Avīzes” redaktore Viktorija Načajeva.

Tādēļ jaunajam novadam jādomā par vienmērīgu visu četru kopā sanākušo pašvaldību attīstību. Un svarīgi ir neraut deķi katram uz savu pusi.

“Katram no kandidātiem ir jāsaprot, vai redz to kopējo ainu, to struktūru, kā varētu izskatīties novads. Vai mēs spējam vienmērīgi attīstīt katru no jaunpievienotajiem novadiem. Mums ir jāaizmirst, ka mums ir viena maza teritorija, šobrīd tā ir viena,” uzsvēra “Vietējās Latgales avīzes” redaktore.

“Nav jau tā, ka ir ļoti atšķirīgas problēmas. Ir gandrīz vienas un tās pašas gan Vārkavā, gan Aglonā un Preiļu pusē. Vienkārši ir jāatrod kopīga valoda, nevis, kā atrunājas, es savam vēlētajam solīju. Ok, tu solīji savam vēlētajam, bet tev jāskatās plašumā,” saka “Vietējās Latgales avīzes” žurnāliste Egita Terēze Jonāne.

Paši iedzīvotāji gan no jaunās domes vismaz šobrīd sagaida maz. Uzrunātie drīzāk pat šķiet vīlušies par notiekošo savā apkaimē.

“Nav šeit nekādas perspektīvas. Es neredzu. Kad bijām vieni, vairāk šeit varējām kaut ko izdarīt. Mājas visas vecas, vajag jaukt nost. Neko nedara un viss,” atzīst vietējais iedzīvotājs Jānis.

“Protams, ka nē. Parastiem iedzīvotājiem tas neko nemainīs,” saka Elita, uz TV3 Ziņu jautājumu, vai pašvaldību vēlēšanās dosies balsot, atbildot apstiprinoši, jo: “Savādāk nevar dzīvot, ja neiet, pareizi?” retoriski norāda viņa.

“Nevar jau pateikt, kā būs, tā būs. I tā labi būs, i tā labi būs. Ka tik darbs uz vietas būtu, tas pats galvenais,” tikmēr atzīst Mārīte.

Konkurence par deputātu krēsliem Preiļos sagaidāma visai sīva – uz 15 deputātu vietām, kandidē 136 cilvēki no astoņiem dažādiem sarakstiem.

Lasi vēl: