Potenciālais “Saskaņas” premjera amata kandidāts Dombrovskis atzīst Latvijas okupāciju un nosoda Krimas aneksiju

8 komentāri
Potenciālais “Saskaņas” premjera amata kandidāts Dombrovskis atzīst Latvijas okupāciju un nosoda Krimas aneksiju
Foto: f64

Turpinot centienus pirms vēlēšanām sevi pasniegt kā eiropeisku partiju, “Saskaņas” līderi premjera amatam izvirzījuši ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski. Bijušais Zatlera Reformu partijas un “Vienotības” pārstāvis tagad sevi sauc par sociāldemokrātu. Tomēr pretstatā daļai jauno partijas biedru, viņš bez atrunām atzīst arī Latvijas okupācijas faktu.

Ekonomists un augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis politikā ienāca pēc Saeimas atlaišanas 2011. gadā kā viens no Zatlera reformu partijas līderiem.

Dombrovskis jau tolaik atbalstīja “zatleriešu” neveiksmīgo mēģinājumu izveidot koalīciju ar “Saskaņu”. Vēlāk partijai izirstot, viņš pieslējās “Vienotībai”, kļūstot par izglītības un pēc tam par ekonomikas ministru. Pirms trim gadiem viņš gan politiku pameta, kļūstot par domnīcas “Certus” vadītāju. Tagad Dombrovskis grib tajā atgriezties. Šoreiz jau kā “Saskaņas” premjera amata kandidāts. Viņš uzskata, ka esošā trīs partiju koalīcija nemainīga palikusi pārāk ilgi.

“Latvijas stagnācijas galvenais cēlonis ir ilgstošā “Saskaņas” izslēgšana no politiskā procesa kā tāda. Rezultāts vienmēr ir šis triumvirāts, monopols. Un kāda motivācija ir monopolam efektīvi strādāt?” jautā Dombrovskis.

Medijos jau ziņots, ka Dombrovskis un Rīgas mērs Nils Ušakovs kopš studiju gadiem bijuši ļoti labi draugi. Savulaik 2011. gadā, kad Ušakovs kādā runā atzina Latvijas okupācijas faktu, viņš par to saņēma paša partijas biedru nosodījumu. Tomēr arī Dombrovskis atzīst, ka Latvija tika okupēta: “Pēc visām objektīvām pazīmēm un es domāju, ka atslēgas “Saskaņas” politiķi to jau pateica, ka tas ir vēsturiskais fakts. (TV3 Ziņas: Ka Latvija ir tikusi okupēta?) Jā.”

Viņu premjera amatam izvirzījušais saskaņas līderis Jānis Urbanovičs Dombrovski slavē kā ļoti kompetentu ekonomistu, vienlaikus nenoliedzot, ka mērķis ir paplašināt “Saskaņas” sabiedroto loku. “Mēs godīgi skatāmies, kurš varētu būt labāks. Un no otras puses mums ir ļoti svarīgi iet plašumā. “Saskaņai” ir vajadzīgi sabiedrotie, to mēs ļoti labi saprotam, vieniem pašiem mums panākt, lai mēs būtu saklausīti un mudināt uz kopdarbu sabiedrībā laikam līdz šim nav veicies,” saka Urbanovičs.

Tikmēr politikas komentētājs Māris Zanders atzīst, ka Dombrovska piesliešanās “Saskaņai” ir liels pārsteigums, jo iepriekš ekonomists esot paudis lielu gandarījumu par aiziešanu no politikas. Zanders pieļāva, ka domnīcai “Certus” līdz ar “ABLV Banka” norietu varētu rasties problēmas ar ilgtermiņa finansējumu, tādēļ politiķim jāmeklē izaicinājumi citur. Uzacīm pacelties liek arī ideoloģiskās atšķirības starp partiju un tās potenciālo premjeru.

“Viņš vienmēr bija pazīstams kā izteikti tieši liberāls, bet tādā klasiskā liberāļu izpratnē. Un tas nav gluži tas pats, kas sociāldemokrātiskā izpratnē argumentācija, lai ko arī mēs domātu, vai “Saskaņa” atbilst vai neatbilst sociāldemokrātiskai. Tas ir aptuveni tas pats, kas, ja kāds no liberāļiem iestātos NA. Diezgan lielas atšķirības,” norāda Zanders.

Dombrovskis gan TV3 Ziņām norādīja, ka sevi uzskatot par sociāldemokrātu. Bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers telefonsarunā ar TV3 Ziņām norādīja, ka Dombrovska izvēle iestāties “Saskaņā” viņu nepārsteidz, jo viņa simpātijas šai partijai esot bijušas zināmas vēl pirms Reformu partijas izveides. Tomēr interviju ierakstīt Zatlers nevēlējās. Par Dombrovska nominēšanu oficiāli gan vēl jālemj partijas “Saskaņa” domei. Tas varētu notikt 18. jūnijā.