Politoloģe par EP vēlēšanu aktivitāti: Tagad varam redzēt, cik lielam cilvēku skaitam interesē politika

4 komentāri
Politoloģe par EP vēlēšanu aktivitāti: Tagad varam redzēt, cik lielam cilvēku skaitam interesē politika
IEVA LEINIŠA, LETA

Šajās vēlēšanās piedalījušies 473 100 jeb 33,51% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju no kopējā vēlētāju skaita, tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati, saskaitot balsis 999 no kopumā 1000 iecirkņiem.

Tādējādi šogad aktivitāte Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bijusi par 3 % lielāka nekā iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Politoloģe Ilga Kreituse LNT Ziņām norādīja, ka šāda vēlētāju aktivitāte nav slikts rezultāts un pārsteigumus nav atnesusi. Tomēr šo vēlēšanu iznākums, viņasprāt, parāda sabiedrības kopējo noskaņojumu.

“Mēs tagad varam aptuveni Latvijā noteikt, cik ir procentuāli liels cilvēku skaits, kurus interesē reāli politika. Tas ir aptuveni 30%, un tas nav nemaz tik maz, ja mēs skatāmies uz Eiropas mērogu. Ja runājam par rezultātiem, tad tie ir pārsteidzoši par dažām lietām. Piemēram, “Jaunajai Vienotībai,” kas šobrīd ir potenciāli uzvarētāji, balsu skaits ir par 20% mazāks kā pagājušo reizi, un tas tomēr parāda, ka uzticība šai partijai nav tik liela, kāda ir bijusi. Otra lieta, – tās problēmas, ko saista ar valsts un pašvaldības naudu izšķērdēšanu, nav kritērijs politiskajā izvēlē un ka Latvijas vēlētājiem liela nozīme ir nacionālajam jautājumam,” norāda Kreituse.

Zemākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Latgalē, kur piedalījušies 23,55% balsstiesīgo vēlētāju. Savukārt augstākā aktivitāte ir Rīgas apgabalā 39,40% balsstiesīgo vēlētāju. Otrie aktīvākie bijuši Vidzemē, kur pie vēlēšanu urnām devušies 36,18% balsstiesīgo. Vidzemei seko Kurzeme ar 30,10%. Bet otrie pasīvākie bijuši Zemgales iedzīvotāji, – tur nobalsojuši 29,58 no kopējā balsstiesīgo skata.

Video: Vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās

Pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, komentējot vēlētāju aktivitāti, pauda gandarījumu, ka šoreiz nav piepildījušās pirms vēlēšanām veikto aptauju prognozes.

“Es teiktu gala rezultāts visai iepriecinošs, jo aktivitāte ir par trīs procentpunktiem labāka nekā iepriekšējās, un mēs vairs nerunājam par to, ka varētu būt kaut kādi vēsturiski zemākie aktivitātes līmeņi. Tiesa, ja mēs skatāmies aprīļa vidus aptaujas datus, – tā vedināja domāt, ka pastāv iespēja, ka tā var būt vēl zemāka. Nu redzam, ka tas nav noteicies un tas neapšaubāmi ir loti labi,” bilst Kaktiņš.