Politiskajā kultūrā Latvijā aizvien vairāk dominē populisms, secina eksperti

9 komentāri

Politiskajai kultūrai Latvijā vajadzētu būt augstākā līmenī – tas palīdzētu risināt daudzas mūsu problēmas, ko izraisa iedzīvotāju neuzticēšanās valstij un nevēlēšanās piedalīties politikā.

Vienlaikus Latvijā tāpat kā citviet pasaulē aizvien lielāks pieprasījums ir pēc politiķiem, kas piedāvā blēdīgi vienkāršotus risinājumus sarežģītām problēmām. Eksperti spriež, kā situāciju uzlabot un motivēt Latvijas cilvēkus veidot labāku politiku.

Par politisko kultūru Latvijā piektdien sprieda politiķi, eksperti, uzņēmēji un akadēmiskie prāti. Goda viesis pasākumā bija valsts prezidents, kurš atzīst, ka līdz augsti attīstītai demokrātiskas un tiesiskas Latvijas politiskajai kultūrai vēl ir daudz kur augt.

“Ja mēs sakām, kāda tā ir, tad mēs redzam no jā būtības viedokļa, ka ir dažādi deficīti politiskajā kultūrā, piemēram diskusiju kultūra, jautājums pa argumentu dziļumu politiskajā laukā, jautājums ir par to, ka mums ir ļoti plaši izplatīti atsevišķi populistiski priekšstati pa to, kā valsts funkcionē. Populisms nozīmē ļoti vienkārši priekšstati, kas nefunkcionē dabā,” norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Pēc prezidenta teiktā politisko kultūru Latvijā veido katrs pilsonis, pat, ja nepievēš nekādu uzmanību politikai un valstij. Eksperti uzsver – šajā ziņā Latvija joprojām Eiropai ir astē. Latvieši likumdevējam neuzticas, kūtri iesaistās politiskajās partijās, zema ir arī aktivitāte vēlēšanās.

“Ja mēs gribam, lai Latvijas valsts attīstās strauji, tad mums vajag pilsoņus, kas gan uzticas politiskajai sistēmai, gan iesaistās, tad varbūt arī mazāk cilvēku mēģinās izvairīties no nodokļiem, piemēram. Vai lielāka uzticēšanās vienam otram var veicināt biznesa aktivitātes,” saka Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.

“Uzņēmējs kopā ar savu uzņēmumu veido mikro sabiedrību, un tas mikro sabiedrības spogulis ir lielā Latvijas valsts sabiedrība, līdz ar to uzņēmējam ir svarīgi veidot sākot no mikro līmeņa un pēc tam uzņēmējs būs tas, kurš piedalīsies lielajā politikā,” norāda “SEB Bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Vienlaikus, līdzīgas tendences kā Latvijā novērojamas visā pasaulē. “Šobrīd mēs piedzīvojam to pašu, ko citas valstis – samazinās uzticība politiķiem un pieaug atbalsts populistu partijām, tomēr uz Eiropas fona Vācijā tas notiek lēnāk un nav tik izteikti,” pauž Konrāda Adenauera fonda pētījumu koordinators Jochens Rose.

Politiskā kultūra Eiropā aizvien vairāk ir pakļauta globalizācijai un ir spogulis ģeopolitiskajiem notikumiem.