2 komentāri

Prezidenta Andra Bērziņa paziņojums par atteikšanos kandidēt uz otru termiņu devis startu aktīvam politiskajam tirgum. Politologi pieļauj, ka, meklējot atbalstu sev tīkamākajiem kandidātiem, partijas izmēģinās dažādas kombinācijas. Tāpēc eksperti neizslēdz arī iespēju, ka valsts pirmo amatpersonu ievēlēs arī ar opozīcijas balsīm.

Aizkulišu tirgus, ar kādām balsīm un kurš tiks ievēlēts par nākamo Rīgas pils saimnieku, ir sācies, – tā situāciju pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojuma raksturo eksperti. Valsts prezidents nav obligāti jāievēl ar koalīcijas balsīm, domā politologs Juris Rozenvalds. Būtiskākais ir, lai valsts pirmā persona šajos apstākļos spēj formulēt ārpolitisko nostāju un vienot sabiedrību.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politologs, LU profesors Juris Rozenvalds: Es nemaz nenovēlu, ka mums būtu obligāti koalīcijas izvirzīts prezidents.
LNT Ziņas: Kāpēc?
Juris Rozenvalds: Mums ir vajadzīgs Valsts prezidents, nevis koalīcijas prezidents. Mums vajadzīgs, nu tāds, es gribētu teikt “špagat” prezidents, kurš ir spējīgs tādā vai citādā veidā būt pieņemams abām kopienām.

Tikmēr politologs Jānis Ikstens pieļauj, ka gadījumā, ja nākamo prezidentu ievēlētu ar opozīcijas atbalstu, tiktu apdraudēta valdības stabilitāte.

Foto: LETA

Foto: LETA

”Balsojums par prezidentu arvien ir bijis koalīcijas vienotības indikators. Ņemot vērā to, ko ir paudusi LZS savā kongresā, es domāju, ka vienots balsojums būtu visnotaļ vēlams. Pār valdību arvien karājas tāds šaubu cirvis, un šis balsojums to šaubu cirvi varētu tikai uzasināt,” tā Ikstens.

Viens no brīdinājumiem nemeklēt kādam kandidātam opozīcijas atbalstu varētu būt bijis arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajos tīklos, lēš eksperti. Tikmēr publiskajā telpā līdz šim uz augsto amatu izskanējuši vairāku vārdi – Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, jurists Egils Levits un oficiāli pieteiktais Latvijas Reģionu apvienības kandidāts Mārtiņš Bondars. Kategorisku nē savai kandidēšanai vairs nesaka arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ekspertu domas par šiem kandidātiem dalās.

Politologs, LU asociētais profesors Ojārs Skudra: ”Tikpat labi tas var būt kāds no tā relatīvi garā saraksta, kas ir jau minēts. Tikpat labi tas var būt arī cilvēks, kas šobrīd ir, teiksim, tā militārajā terminoloģijā runājot – nogūlies uz grunts un gaida izdevīgu brīdi un labāku momentu atbilstoši vienošanās, kas ir panākta ar to vai citu politisko spēku.

Savukārt Juris Rozenvalds pauž sekojošo: ”Izņemot jau manis nosaukto Vairu Vīķi-Freibergu es godīgi sakot neredzu pagaidām citus tādus ļoti nopietnus kandidātus. Arī spriežot ne tikai pēc tā kādas ir partiju kombinācijas, bet arī kāds ir atbalsts sabiedrībā.”

Kā vēl viens kandidāts uz augsto amatu tiek minēts Andris Piebalgs. Ticamību šai versijai vairojot fakts, ka viņš pēdējā laikā publiski bijis nemanāms un šobrīd darbojoties Andra Bērziņa komandā, būs apguvis Valsts prezidenta darba aizkulises.

Tikmēr kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere aicina politiķiem prezidenta kandidātus izraudzītie ar lielu atbildību. “Es varētu izteikt vēlējuma formā, jo politika vienmēr ir tirgus kaut kādā ziņā, lai šis tirgus vienmēr būtu ļoti gudrs, apdomīgs un ļoti atbildīgs, domājot par Latvijas nākotni, jo mums šajā brīdī ir vajadzīgs, kā saka, kara laika prezidents,” norāda Beitnere.

Jau pirmdien jautājums par nākamo prezidentu tiks cilāts ZZS valdes sēdē un uzreiz pēc tam – koalīcijā.

TOP komentāri

  • haralds elceris
    +3 +3 0

    haralds elceris

    labi, ka, Andra Bērziņa padomdevējiem pietika prāta ieteikt Bērziņam lemt nekandidēt uz otro termiņu! ar to laikam labā ziņa beigusies!
  • Voldis Prancāns-zintnieks
    +2 +2 0

    Voldis Prancāns-zintnieks

    Ceru, ka pienāks kādreiz laiks, kad par prezidentu vēlēsim latviešu tautas garīgo līderi (un ar vārdu gars- es nedomāju reliģiju).

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl