Politiskā zombēšana, šokējoši virsraksti. Sociālajos tīklos varētu palielināties centieni ietekmēt cilvēku izvēli Saeimas vēlēšanās

2 komentāri

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, pastāv liels risks, ka sabiedrība tiks ļaunprātīgi ietekmēta sociālajos tīklos ar dezinformācijas rakstiem un video, bet sociālie tīkli tiks izmantoti politisko konkurentu nomelnošanai.

Šāda politiskā propaganda un viltus ziņas, ar kurām cilvēki bez kritiskas izvērtēšanas dalās, piemēram, “Facebook”, ir bīstamas demokrātijai godīgu vēlēšanu kontekstā,- tā atzīst eksperti. LNT Ziņas sāk sižetu sēriju par melu izplatīšanu internetā un, cik nekritiski mēdz būt to lietotāji.

Kā viltus ziņu lapu īpašnieki Latvijā atzinušās divas personas – Niks Endziņš un Raivis Raspopovs, taču vairāki citi melu ražotāji slēpjas. Šīs personas savu bagātību pelna no tā, cik daudzi cilvēki uzklikšķina uz raksta vai video ar šokējošu un sensacionālu virsrakstu, un šiem meliem tālāk dalās “Facebook” vai citos sociālajos tīklos.

Nika Aleksejeva
dezinformācijas pētniece

Pelna ar auditoriju, kas pie viņiem nāk. Tas nozīmē, ja šo šokējošo ziņu apmeklējumu ir daudz, tad cilvēki, kas vēlas sasniegt noteiktu auditoriju, izvieto tur reklāmas.

Redzot, kā daļa sabiedrības nekritiski par patiesību uzskata šokējošo un sensacionālo melu virsrakstus, kā, piemēram, sabrucis lielveikals “Alffa”, avarējis pasažieru vilciens, parkā publiski izvaroti bērni vai notic politiski angažētām “mīmēm”, pastāvot iespēja, ka arvien tuvāk Saeimas vēlēšanām būs aktīvāki centieni ar meliem un viltu ietekmēt arī cilvēku izvēli, par kuru partiju balsot.

Gunta Sloga
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore

Šīs vēlēšanas ir papildu uzmanības vērtas, jo ir skaidrs, ka ar mums mēģinās manipulēt. To var redzēt no tā, kas notiek citviet pasaulē vēlēšanās, arī mūsu politiķi mācās.

Tāpat Baltijas mediju izcilības centru satrauc, ka atsevišķi politiķi un politiskās partijas sākušas nepamatoti vērsties pret tiem tradicionālajiem medijiem, kas cīnās pret viltus ziņu izplatīšanu un atklāj manipulēšanas shēmas.

Gunta Sloga
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore

Jau šobrīd vairāki politiķi klaji melo, un tieši tradicionālie mediji ir tie, kas mēģina saprast, noskaidrojot faktus un izmeklējot, vai šī ir patiesība vai meli. Protams, ka politiķiem ir neizdevīgi šādi mediji, un tāpēc no atsevišķām partijām ir milzīga kampaņa padarīt visus medijus par daļu no ļaunās elites, lai gan tas īstais mērķis ir medijus apklusināt. Jo mediju pamatuzdevums, īpaši priekšvēlēšanu laikā, ir rūpīgi sekot līdzi tam, ko dara un saka politiķi.

Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” eksperti par politiskās zombēšanas bīstamāko rīku sauc nevis viltus ziņu portālu lapas, bet gan “Facebook” lapas ar lielu sekotāju skaitu, kurās starp dažādu izklaides saturu regulāri un sistemātiski publicē dažādu politisko partiju uzsaukumus vai saukļus.

Inga Spriņģe
pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja

Šīs lapas ir tās visbīstamākās, jo mēs lielākoties nezinām, kas ir šo lapu veidotāji, nezinām patiesos mērķus. Varam tikai apjaust to apjomu un tas viss kopumā kā liels zirnekļu tīkls ietekmē Latvijas sabiedrību.

Lai arī “Facebook” ir deklarējis, ka cīnīsies pret lapām, kas tendētas degradēt vēlēšanas kā demokrātisku procesu, tomēr praksē līdz šim “Re:Baltica” jūtas maz uzklausīta cīņā pret politiskā satura negodprātīgu izplatīšanu, tostarp caur viltus profiliem.

Inga Spriņģe
pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja

Nav iespējams izsekot, kurš maksā par konkrētajām politiskajām reklāmām, jo “Facebook” maksājumu vide ir necaurskatāma, un pat KNAB ir ļoti grūti saprast, kurš par ko ir maksājis. Otrs – vēstījumi, jo cilvēki “Facebook” jau nezina, ka ar viņiem manipulē un ka kāds par konkrēto ierakstu ir samaksājis.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dezinformācijas pētniece norāda – situāciju vēl sliktāku padara “Facebook” algoritms jeb formula, pēc kādiem principiem cilvēki redz ierobežotu, filtrētu saturu. Cita veida informācija neparādās.

“Mēs nonākam tā sauktajā viedokļu burbulī. Tas ir atkarīgs no tā, kas tev ir paticis iepriekš un kas ir paticis taviem draugiem. Taču mēs esam redzējuši to, ka lapas, kas rada patīkamu saturu ar mīlīgiem kaķīšiem ar skaistiem dabas skatiem, nomaina nosaukumu vai nomaina saturu. Šis jaunais saturs sāk parādīties vecā, patīkamā satura vietā,” skaidro Aleksejeva.

Rezultātā “Facebook” lietotāji pēkšņi sāk redzēt politisko partiju slavinošus ierakstus vai politisko reklāmu, lai gan nekad iepriekš nebija par to izrādījuši interesi.

2 komentāri