2 komentāri

Pļēguru un nacionālistu svētki – tā padomju vara nicinoši apzīmēja vasaras saulgriežu svētkus – Jāņus. LNT Ziņas sagatavojusi atskatu uz to, kā šos svētkus svinēja okupācijas laikā.

Tomēr, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, latvieši no Līgo svinēšanas neatteicās. Dziesmās gan tika izmainīti vārdi un bērzu meijas no māla traukiem tika pārliktas trīslitru burkās.

Kopumā var sacīt, ka Jāņu svinēšana padomju laikos piedzīvoja krasas izmaiņas. Piecdesmitajos gados, kad Latvijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs bija Arvīds Pelše pat svētku sieram mainīja nosaukumu. “Nebija vairs “Jāņu siers” bet gan “lauku” vai “ķimeņu” siers, bet jāņogas pārdēvēja par sarkanajām upenēm,” atminas Ogres muzeja pedagoģe Baiba Kaprāle.

Tāpat mainījās arī citi svētku piederumi – piemēram, zāļu un ozolu vainagus septiņdesmitajos gados nomainīja kreppapīra rotājumi un kartona cepures. Pat ugunskuru dedzināšanas paražas mainījās – malkas vietā kārts galos arvien biežāk parādījās traktoru riepas, kas bieži vien pirms svētkiem bija deficīts.

Skaties video!

Priecīgus svētkus!

TOP komentāri

  • Ligita
    +2 +2 0

    Ligita

    Es nesaprotu, nu ko var tik šausmīgi kakāt.....Tā svinēšana ir atkarīga no paša cilvēka, un ja kāds muļķis gribēja, tas arī degradējās, tāpat kā tagad.....Mēs Jāņus svinējām katru gadu Baltezera krastā, dedzinājām ugunskuru ar malku, dziedājām Līgo dziesmas ( vienu gadu kaimiņa dēls diriģents Verners Krēsliņš ( lai viņam vieglas smiltis) bija saaicnājis visu savu kori, līdz pašam saullēktam neviena dziesma neatkārtojās.....neviens pie mums nenāca, neko neaizrādīja.....bet daži cilvēki ir, bija un būs lopiņi.......padomju vara gan Jāņus neaizliedza, brīvdienas gan pēc Jāņiem nebija, bet tas nekas..........
  • ne1
    0 0 0

    ne1

    nu kā gan var nolikt padumjo varu, nepasakot patiesību...
    līdz 1950. gadam Līgo svētki Latvijas PSR teritorijā bija ar valsts svētku statusu - tāda pat brīvdiena kā 1. maijs... un ne jau sliktais staļinpaps piepeši pārvērta tos par nacionālajiem svētkiem, bet gan mūsu pašu tautieši organizēja strādnieku un zemnieku "neapmierinātību" ar to, ka buržuāziski nacionālie svētki arī saulainajā padomijā ir ar valsts svētku statusu...
    sešdesmitie sākas ar vislielākās pakaļlaižas A.Pelšes uzvaras gājienu, kurš būdams otrais vietējās kompartijas sekretārs nez kādā sakarā piepeši visādi apmierināto kukurūzas karali pavadīja uz lidostu... un tikai pēc šīs "necilās" tikšanās sāka lidot Pelšes idejisko pretinieku galvas... kamēr augustiņš netika līdz Maskavai...
    kad kukurūzas tēva vietā nāca bučmūlis, nekādi svētki netika liegti, bet pēc viņa nāves sākās cīža ar zaļo pūķi un pirmais, tika aizliegts darba kolektīvu tusos finansēt alkoholu, pēc tam vispār to tur lietot... bet tam vairs nebija pilnīgi nekāda sakara ar Jāņu svinēšanu...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl