Pirmo reizi par Latvijas partiju sarakstiem varēja balsot ārvalstīs, bet aktivitāte bijusi ļoti zema

Pievienot komentāru
Pirmo reizi par Latvijas partiju sarakstiem varēja balsot ārvalstīs, bet aktivitāte bijusi ļoti zema
AP/SCANPIX

Šīs bija pirmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās par Latvijas partiju sarakstiem varēja balsot arī 44 vēstniecībās un pārstāvniecībās ārpus valsts. Tiesa gan, – Latvijas valsts piederīgo skaits, kas pieteicās nobalsošanai ārzemēs, bija gaužām mazs – ap 3000, bet vēl mazāk reāli atnāca nobalsot. Visā pasaulē tādu bija tikai 1655 personu.

Lielbritānijā, kur pēc dažādām aplēsēm dzīvo vismaz 150 000 tautiešu, nobalsošana par Latvijas partiju sarakstiem bijusi ārkārtīgi zema. Vēlēt ieradās tikai 108 cilvēki, un tas ir tieši simts reižu mazāk nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās. Londonā dzīvojošā Inese Kuplā, kas piedalījās vēlēšanās, par iemesliem nosauc – balsošana bija iespējama tikai un vienīgi Londonā, bet Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) bijusi pārāk neaktīva komunikācijā ar emigrantiem un neesot pietiekami informējusi par obligāto prasību līdz 7.maijam reģistrēties balsošanai Lielbritānijā.

Inese Kuplā
Londonas iedzīvotāja

Daudzi cilvēki nebija par to dzirdējuši. Taisnību sakot, es arī informāciju pa ausu galam padzirdēju un tikai tad sāku par to interesēties. Šis fakts noteikti sarežģīja to vēlmi piedalīties, jo, ja būtu tā kā Saeimas vēlēšanās, ka cilvēks var iet un balsot, tas būtu atvieglojis cilvēkiem lēmumu un iet balsot.

Un vairāki tautieši Londonā arī bija spiesti vilties vēlēšanu dienā.

Londonas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dace Liberte norāda: “Mūsu vēstniecībā ieradās arī cilvēki, kuri nebija reģistrējušies balsošanai mūsu vēlēšanu iecirknī šeit konsulārajā nodaļā Londonā. Nācās viņiem paskaidrot, ka diemžēl viņi nevarēs nodot savu balsi, jo viņi nebija laicīgi reģistrējušies.”

Tikmēr Anglijas pilsētā Regbijā dzīvojošais Kristaps Petrovskis saka, – nav pat zinājis, ka vispār emigrantiem bijusi iespēja balsot.

“Tas, ka tagad pateici, ka Londonā bija vēlēšanu iecirknis, tas man personīgi ir jaunums. Tā ir valsts nolaidība vai mūsu pašu mazā ieinteresētība par to visu. Tā informācija nebija tik daudz, cik varēja būt,” norāda Petrovskis.

No otras puses, pēc sarunām ar citiem emigrantiem, Kristaps secinājis, – daļa partiju kandidātu neesot pelnījuši būt ievēlēti EP, tāpēc arī tautieši Anglijā nav pat centušies plaši izmantot iepriekšējo balsošanu pa pastu.

Kristaps Petrovskis
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs

Es neredzu arī jēgu, jo kā daudzi saka, cilvēkiem atvēlēt siltu vietu. Piemēram, iepriekš, kad Grigulei pajautāja, ko Jūs darījāt EP viņa uz to īsti nemācēja atbildēt. Neredzu iemeslu, kāpēc mums vēl vajadzētu tādus cilvēkus sūtīt uz Eiropu. Es saprotu Valdis Dombrovskis, kuru pats esmu savulaik atbalstījis, bet lielākā daļa, kas šogad kandidēja, atvainojiet, bet, nu, nav viņi tās pozīcijas vērti.

Uzzinot neoficiālos vēlēšanu rezultātus, vislielākās dusmas šim tautietim Anglijā sagādājuši partijas “Saskaņas”, Nila Ušakova un Andra Amerika atbalstītāji par spīti visiem skandāliem.

“Ja cilvēku no viena amata izmet ārā un uzreiz tēmē augstākā pozīcijā, tad es nezinu, par ko cilvēki domā tajā brīdī,” pauž Petrovskis.

Savukārt kāda cita daļa latviešu, piemēram, Mančestrā dzīvojošā Dzidra Nūra, balsoja par Lielbritānijas partiju sarakstiem. Tāda iespēja Lielbritānijā dzīvojošajiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir, ja viņi savlaicīgi bija reģistrējušies britu vēlētāju reģistrā. Dzidrai Nūrai svarīgi bijis piedalīties tieši “Brexit” kontekstā ar Naidžela Farāža “Brexit” partijas klaji pausto nepatiku pret Eiropas Savienības pilsoņiem Lielbritānijā.

Kaut gan man arī māsa ir viens no kandidātiem Latvijas sarakstā, es tomēr uzskatīju, ka ir svarīgi balsot Anglijā par Anglijas partijām, lai turētu tālāk rasistus no Eiropas. Lai viņi netiktu, jo viņi pārstāv “Brexit” partiju, un tagad ir liels haoss. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs balsojam par partijām, kas nedos iespēju tādiem kā Tomijs Robinsons un Naidžels Farāžs tikt pie varas un taisīt lielāku haosu.

Tiesa gan, Lielbritānijā skandālā izvērtās Eiropas Savienības pilsoņu iespēja balsot. Masveidā daudziem tā tika atteikta, jo personas nebija atrodamas vēlētāju reģistrā. Iemesls, – tā kā briti bija plānojuši izstāties no Eiropas Savienības un vēlēšanās nepiedalīties, tad tagad, līdz ar atlikto “Brexit”, vēlēšanu process tika organizēts lielā steigā un ar tehniskām problēmām.