Pielāgos prasības, lai pievilinātu Baltkrievijas uzņēmējus

1 komentārs

Jau pirms vairākām nedēļām, kad sākās krīze Baltkrievijā, no Latvijas puses atskanēja aicinājums baltkrievu uzņēmējiem, – “ja jūs apspiež mājās, pārcelieties pie mums.” Tagad šī doma iegūst jau konkrētākas aprises – ir pat konkrēti uzņēmēji, kas izteikuši vēlmi braukt šurp.

Tagad jāsaprot, kā to reāli izdarīt. Kaut vai elementāri, – kā šie uzņēmumi varēs atvērt kontus. Ir jautājums arī, kā atsijāt tādus uzņēmējus, kuru darbība Latvijā būtu puslegāla vai pat kaitīga.

Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) informāciju, 12 Baltkrievijas uzņēmumi būtu gatavi pārcelties uz Latviju. Uzrunāts krietni lielāks uzņēmēju skaits, un Latvijas ekspertu vadīto vebināru esot noskatījušies tūkstošiem baltkrievu interesentu. Arī citas valstis vēlas pie sevis pārvilināt ar Lukašenko režīmu neapmierinātos uzņēmējus.

“Šobrīd no visiem projektiem esam zaudējuši tikai vienu, kas izvēlējas citu valsti – Ukrainu. Tur ir jābūt kritiskiem. Nevarēsim konkurēt tikai ar tīri nodokļu politiku, un to nevajag. Mums jākonkurē ar ES tirgu, ieeju šajā tirgū, ar to nodokļu politiku, kāda vidēji ir Eiropā,” norāda LIAA pārstāvis Kaspars Rožkalns.

Finanšu nozares asociācijā skaidro, ka Latvijas pusei tomēr rūpīgi jāizsijā uzņēmēji, lai sapratu, ar kurām valstīm tie pamatā sadarbojas, kas ir īpašnieki.

“Sagaidām līdzīgu pieeju, kāda ir PMLP gadījumā, sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, kredītiestādei atverot kontus. Tie riski, kurus mēs intuitīvi un atbildēs redzam, ir tādi, kurus kredītiestādei pašai uzzināt prasa ļoti ilgu laiku. Līdz ar to atspaids no VDD puses atsevišķos gadījumos būtu ļoti lietderīgs,” saka Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Komisijas deputātiem radās jautājums, vai vājais posms Latvijā neizrādīsies dažbrīd uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole. Finanšu uzraugi sola strādāt pie noteikumu izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti.

“Bankas saprot, ko nozīmē šī riskos bāzētā pieeja, ko nozīmē mūsu izpratne un ceļš uz normatīvo aktu izmaiņām, kas bijis garu un plašu diskusiju pilns. Man ir pārliecība, ka mums ir vienota izpratne par visām lietām,” norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile.

Iecerēts, ka vīzas baltkrievu uzņēmējiem un darbiniekiem paātrinātā kārtībā varētu izdot piecu dienu laikā.

Tomēr atklāts ir jautājums, kā baltkrievi iejutīsies Latvijā. Kur mācīsies viņu bērni? Ierēdņiem nāksies papūlēties, lai sadzīviskās lietas nogludinātu.

“Ir notikušas tikšanās starp LIAA un Rīgas domes topošo vadību, lai struktūras sadarbotos un nodrošinātu iespējamo pārcelto uzņēmumu pēcapkalpošanu, tostarp arī iekārtot bērnus bērnudārzos un visus citus pakalpojumus. Ceru, tas dos rezultātu,” saka Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).

Uz otrdienas Saeimas komisijas sēdi bija aicināti arī Finanšu izlūkdienesta un Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji, kas nebija ieradušies, līdz ar to vairāki deputātu jautājumi palika neatbildēti, bet politiķi sola tos ar šīm iestādēm izrunāt atsevišķi.