Pētnieki rosina līdz ar novadu apvienošanu izveidot arī apriņķus

Pievienot komentāru

Turpinās diskusijas par to, kā labāk īstenot administratīvi teritoriālo reformu. Pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu ierosmi, – līdz ar novadu apvienošanu izveidot arī apriņķus un tādējādi ar plašākām pārmaiņām dot impulsu reģionu attīstībai. Reģionālo lietu ministrija pret šo ierosinājumu gan ir skeptiska.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 23 gadu laikā Latvija zaudējusi aptuveni 23% iedzīvotāju – kopā ar Lietuvu ierindojamies Eiropas līderos valsts depopulācijā. Darba spēka aizceļošana radījusi milzu plaisu starp reģioniem un Rīgu, ko tagad cer labot ar administratīvi reģionālo reformu, apvienojot novadus. Tomēr viena pati šī reforma problēmu nerisinās, uzskata pētnieki, kuri piedāvā veikt attīstības pārvaldības reformu, lai labotu to, ka Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus nav īstenota reģionālā politika.

“1993. gadā idejas bija veidot decentralizētu, spēcīgu, lielu iekšējo teritoriju struktūru, šajā gadījumā apriņķi. Politika ir definēta kopš 1996.gada, laba kā vēlme, bet redzam, ka procesi ir gājuši pretējā virzienā,” norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Pēteris Šķiņķis.

Pārvaldības struktūras maiņa nozīmētu līdztekus vietējām pašvaldībām izveidot apriņķus ar nodalītām autonomām funkcijām. Pēc pētnieku domām, daudzskaitlīgas, nelielas un ļoti atšķirīgas pašvaldības nav bijis pamats, lai tās varētu uzņemties lielāku lomu reģiona attīstībā.

Apriņķis būtu atbildīgs par profesionālās izglītības pārvaldību, savas teritorijas attīstības plānošanu, pasažieru pārvadājumu organizāciju, biznesa attīstību.

“Tām būtu jābūt gana jaudīgām teritorijām, kas tālu pārsniedz viena atsevišķā, gan perspektīvā novada ietvarus. Vēlamākais stāsts būtu par piecām struktūrām, bet, iespējams, arī apriņķu veidošana uz republikas nozīmes pilsētu centra bāzes,” pauž ekonomists un pētnieks Andris Miglavs.

Piemērs nav tālu jāmeklē – iespējams pamācīties no igauņu pieredzes. Kopš 2005. gada Latvija zaudējusi 14% iedzīvotāju, kamēr Igaunija mazāk par 3%.

“Atšķirībā no Latvijas igauņi ir definējuši, ka būvēs trīs ātrgaitas maģistrāles iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, kas ir priekšnoteikums biznesa attīstībai valsts teritorijā. Pie mums mēs priecājamies, ka ir beigts Rēzeknes šosejas remonts, ka ceļš no Rīgas līdz Rēzeknei nav vairs četras stundas, bet trīs ar pus stundas. Tas ir sasniegums 15 gadu darbam,” bilst Miglavs.

Pašvaldību lietu ministrija par apriņķu veidošanu ir skeptiska, – papildu valsts pārvaldes aparāta veidošana nedotu vēlamo ietaupījumu, ko ministrija vēlas iegūt no novadu reformas.

“Tomēr sakārtot vietējo pašvaldību līmeni tā, lai viņi šīs funkcijas varētu izpildīt optimāli un dabūt ietaupījumus caur jau izveidotu sistēmu, nevis būvēt jaunu sistēmu tikai tāpēc, ka pirmā līmeņa sistēmā nespēj daudzus jautājumus atrisināt,” skaidro VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults.

Tā vietā ministrija apcer stiprināt plānošanas reģionus un vienādot pašvaldību kapacitāti.

Lasi vēl – Teritoriālā reforma: kā izskatītos jaunā Latvijas karte ar 35 novadiem