Pētījums: Krievija varētu izmantot tranzītnozari, lai stiprinātu savu politisko ietekmi Baltijā

4 komentāri
Pētījums: Krievija varētu izmantot tranzītnozari, lai stiprinātu savu politisko ietekmi Baltijā
DĀVIS ŪLDANS, F64

Jauns lietuviešu pētījums brīdina, ka Krievija varētu arvien vairāk izmantot tranzītbiznesa nozari, lai atjaunotu savas ietekmes instrumentus Baltijas valstīs. Īpaši šeit runa varētu būt par ietekmīgu dzelzceļa pārvadājumos pelnošu uzņēmēju lobiju. Latvijas eksperti, lai gan risku saskata, pagaidām situāciju īpaši drūmās krāsās vēl nekrāso. 

Jaunā pētījumā akcentēts, ka Krievija par savu nākamo ģeopolitiskās ietekmes instrumentu Baltijas valstīs var izmantot dzelzceļa nozari. Konkrēto pētījumu šonedēļ Lietuvā prezentēja Viļņas politikas analīzes institūts un secināts, ka laikā, kamēr Krievijas enerģētikas politikas ietekme Baltijas valstīs kļūst mazāka, tieši stratēģiski nozīmīga tranzīta nozare var kļūt par nākamo ietekmes ieroci Kremļa rokās.

Pētījuma autori pamatā pievēršas Lietuvas dzelzceļa tirgum, norādot, ka tajā jārunā ne tikai par atsevišķu, dažkārt pat šaubīgu, Krievijas biznesmeņu interesēm, bet arī par Kremļa ģeopolitisko ekspansiju.

Tomēr līdzīga situācija esot arī Latvijā un Igaunijā, kur ekonomikai nozīmīgie kravu pārvadājumi ir veids, kā audzēt ietekmi Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijā transporta nozare veido aptuveni 10% visas ekonomikas.

Pētījumā arī runāts par bijušā Tallinas mēra Edgara Savisāra saikni ar kādreizējo “Krievijas dzelzceļa” vadītāju Vladimiru Jakuņinu. Jāpiebilst, ka arī patlaban par kukuļņemšanu tiesātā “Latvijas dzelzceļa” bijušajā šefa labās attiecības ar Jakuņinu plaši atspoguļotas medijos. Turklāt Magoņa krimināllietā iesaistīts Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Igaunijas drošības policija iepriekš uzsvērusi, ka korumpētas biznesa prakses, tā teikt, eksportēšana ir viens no galvenajiem Kremļa mērķiem.

Līdzīgās domās ir Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, kurš akcentē, ka Krievija pietiekami veikli izmanto savu ietekmi dažādās jomās, jo sevišķi delikātas ir transporta un enerģētikas nozares. Vienlaikus gan pētījums esot visai vienpusīgs.

“Diez vai Kremlis un Putins neguļ naktis, lai tikai domātu, kā Baltijas valstīs varētu attīstības transporta jomas atkarību no Krievijas. Tie jautājumi ir dažādi un daudz plašāki, un Krievija transporta plūsmas pamatā novirza uz savām ostām,” norāda Sprūds.

Savukārt “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Edvīns Bērziņš stāsta, ka biznesā mēģina norobežoties no politikas, un attiecības ar Krievijas pusi pamatā ir balstītas ekonomiskos apsvērumos.

Te gan jāpiebilst, ka ir bijušas arī visai īpatnējas situācijas. Piemēram, pirms dažiem gadiem pēc “Latvijas dzelzceļa” kādreizējā šefa Magoņa aizturēšanas Krievija paziņoja par neplānotiem ārkārtas remontdarbiem savā sliežu pusē, kas vairākus mēnešus būtiski samazinātu kravu plūsmu uz Latviju. Faktiski gan esot bijuši tikai paziņojumi, nevis reāli darbi.

“Nevar izslēgt kaut kāda veida speciālas darbības, bet mums arī vajadzētu būt priecīgiem, ja infrastruktūras uzlabojumi notiktu. Protams, reāli, nevis tikai paziņojumi,” norāda Bērziņš.

Lai no šādām situācijām un potenciālas ietekmes varētu izvairīties, neatsverama ir kravu plūsmu dažādošana.