Pentagons apsver iespēju paplašināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs. Cik gatava ir Latvija uzņemt jaunus ASV karavīrus?

24 komentāri

Latvija būtu gatava izvietot ASV karaspēka vienības, tā paziņojis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), reaģējot uz Pentagona lēmumu no Vācijas izvest gandrīz 12 000 ASV karavīru, no kuriem daļu varētu dislocēt Baltijas valstīs. Taču Pabriks skaidro, ka sagatavošanās sabiedroto uzņemšanai būs laikietilpīgs uzdevums.

ASV nolēmušas būtiski – aptuveni par trešo daļu – samazināt savu bruņoto spēku klātbūtni Vācijā. Kā paziņojis Pentagons, no Vācijas tiks izvesti gandrīz 12 000 karavīru. Vairāk nekā pusi no viņiem nosūtīs mājās, bet ap 5600 dislocēs citās valstīs Eiropā. Iespējams, arī Baltijas valstīs, norāda ASV aizsardzības ministrs Marks Espers.

“Mēs lielā mērā virzāmies uz Austrumu robežu, kur ir mūsu jaunākie sabiedrotie. Tas ir Melnās jūras reģions, esam runājuši par papildu spēkiem Polijā, un es domāju –  ir iespējas izvietot spēkus arī Baltijas valstīs,” saka Espers.

Pentagons to sauc par stratēģisku lēmumu, lai stiprinātu drošību Eiropā. “Šīs izmaiņas ļaus sasniegt mūsu pamatmērķus – vairos ASV un NATO spējas atturēt Krieviju, stiprinās NATO, iedrošinās sabiedrotos un uzlabos ASV stratēģisko mobilitāti,” bilst Espers.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā ASV spēki Latvijā jau uzturas regulāri. Bet aicinājumu tos izvietot pastāvīgi aizsardzības ministrs Artis Pabriks savam ASV kolēģim rakstveidā izteicis pirms dažām nedēļām. Pabriks uzskata, ka viņa piedāvājums Pentagonā ir sadzirdēts.

“Aicinu nopietni apsvērt šos spēkus izvietot Latvijas teritorijā. Un vakar, klausoties arī viņa paziņojumus, mēs redzējām, ka Baltijas valstis ir trīs reizes pieminētas. Agrāk tas nebija tādā dienaskārtībā Pentagonā,” norāda Pabriks.

Lai gan Latvija ir gatava uzņemt ASV spēkus, sagatavošanās prasīs laiku.

“Krīzes situācijā mēs to varam izdarīt tuvākajās stundās. Un tādi treniņi mums ir bijuši. Bet, protams, ja mēs runājam par pastāvīgu uzņemšanu, tās būs vienmēr sarunas. Jautājums, kādi konkrēti spēki, kādas spēka struktūras, kurā vietā. Ja ir politiskā griba, tad tas būs varbūt viens, divi gadi. Jo mēs negribam piedāvāt nepietiekami labus dzīves apstākļus. Mēs zinām, ka arī mūsu kanādiešu kolēģi ir diezgan ilgu laiku uzturējušies teltīs. Tagad viņi ir saņēmuši tādas kazarmas, kādas nav pat Kanādā,” stāsta Pabriks.

Par plānu samazināt Vācijā izvietotos spēkus jūnija sākumā publiski pirmo reizi paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Berlīni viņš turpina kritizēt par NATO saistību nepildīšanu, jo Vācija aizsardzībai nav atvēlējusi vismaz divus procentus iekšzemes kopprodukta.

“Mēs vairs neļausim sevi tīt ap pirkstu. Amerikas Savienotās Valstis ir tikušas izmantotas 25 gadus – gan tirdzniecībā, gan militāri. Mēs [Vācijā] samazinām bruņotos spēkus, jo viņi nemaksā rēķinus. Tas ir ļoti vienkārši,” teica Tramps.

Izvest daļu karaspēka no Vācijas Tramps uzdevis līdz septembrim.