55 komentāri

Solvita Āboltiņa trešdien Saeimā pavadīja savu pēdējo pilno darba dienu. Pēc piedalīšanās vairākās komisiju sēdēs viņa saņēma ziedu klēpjus un sniedza intervijas par 16 gadus ilgajā politiķes karjerā paveikto. Tagad kādreiz tik ietekmīgā politiķe atgriezīsies diplomātiskajā dienestā un publicēs politiskos memuārus. Gan bez netīrām aizkulisēm, bet ar daudzām interesantām detaļām.

Sajūtas ir kā pirms izlaiduma – reizē mazliet skumjas un priecīgas. Rokās turot nupat saņemtu rožu klēpi atzīst Solvita Āboltiņa. “Esmu šeit pavadījusi 16 gadus, kas ir ļoti liels posms politikā. Ir bijušas izdarītas labas lietas, ir bijušas kļūdas, bet kopumā tas ir bijis ļoti aktīvs un darbīgs laiks,” viņa saka.

Āboltiņa ir uzrakstījusi iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, un šodien bija viņas pēdējā pilnā darba diena parlamentā. Politiķe neslēpj rūgtumu par darba pēdējo cēlienu, kad ne tikai zaudēja “Vienotības” vadības grožus, bet pat izslēgta no partijas: “Vienkārši formāli tiek ierobežota vārda brīvība, un tevi izmet tā kā tādu suni, kuru vairāk nevajag.”

Tagad viņa cer atgriezties diplomātiskajā dienestā, kā arī izdot grāmatu par savu pieredzi. Tā gan nebūšot politiķiem tipiskā pašslavinošā autobiogrāfija – tā vietā grāmatu sarakstījuši pieci Latvijā pazīstami politologi, publicisti un žurnālisti, un tā balstīta intervijās ar pašu Āboltiņu un citiem politiķiem – gan viņas draugiem, gan ienaidniekiem.

“Tā ir iespēja diezgan pat skarbā, sev neglaimojošā veidā pateikt par kaut kādām lietām, par ko sabiedrībai ir jautājumi. Gan jautājumi par mandāta ņemšanu, neņemšanu, notikumi pēc Saeimas vēlēšanām, jautājumi par to, vai un kāpēc vajadzēja vai nevajadzēja turpināt strādāt Straujumas valdībai,” norāda Āboltiņa.

“Mana versija par Saeimas atlaišanu, šīm pēdējām dienām un sarunām – vai tur kāds šņāca, vai bija konstruktīva rīcība, par to, kad vajag vai nevajag ņemt saskaņu valdībā. Protams, ir nianses par Dombrovska valdības atkāpšanos saistībā ar kolēģiem. Es domāju, ka viņa būs interesanta,” viņa turpina.

Pirms ienākšanas politikā Āboltiņa strādāja Ārlietu ministrijā. 2001. gadā viņa kļuva par vienu no “Jaunā laika” dibinātājām, bet no 2004. gada – par tieslietu ministri. Kad “Jaunais laiks” nonāca opozīcijā, Āboltiņa stiprināja savu popularitāti, piedaloties “TV3” šovā “Dejo ar Zvaigzni”.

Vēlāk, sākoties finanšu krīzei un Valda Dombrovska valdīšanas periodam, eksministre kļuva par Saeimas priekšsēdētāju un neoficiāli par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā. Šo bieži vien ironiski piesauktā veiksmes stāsta periodu topošajā grāmatā apraksta politologs Ivars Ījabs. Viņš atzīst, – Āboltiņas vadības stils un personība izpelnījās daudz ienaidnieku.

“Nenoliegsim to, ka Solvitas Āboltiņas politiskās karjeras beigas ir saistītas ne tikai ar dabisku potenciāla izsmelšanu, bet arī ar to, ka daudziem ietekmīgiem cilvēkiem Latvijā viņas darbošanās politika galīgi nelikās pieņemama, un viņi ieguldīja ļoti daudz politikā, lai tie reitingi būtu apmēram tajā pašā līmenī, kādā viņi ir Einaram Repšem vai Andrim Šķēlem,” saka Ījabs.

Īleni no maisiem tā pa īstam gan izlīda tikai pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās Āboltiņa sākotnēji palika aiz svītras, neiegūstot deputāta mandātu. Dīvainais veids, kā viņas partijas biedrs Jānis Junkurs nolika mandātu, nodrošinot Āboltiņai deputātes krēslu, balsu pirkšanas skandāls Latgalē, arvien atklātākais konflikts ar deputāti Ilzi Viņķeli un viņas domubiedriem, un visbeidzot – neveiklā Laimdotas Straujumas valdības gāšana, kuras rezultātā “Vienotība” zaudēja premjera amatu, viss kopā noveda gan Āboltiņas, gan “Vienotības” reitingus renstelē. Un pēdējo naglu iedzina pašas Āboltiņas kļūda – ūjināšana pensionāru piketa laikā pie Saeimas.

Šo viņas karjeras posmu apraksta politikas komentētājs Māris Zanders: “Politiķis objektīvi ir varaskārs. Un tā tam ir jābūt. Un politiķi ir intriganti. Un tā tam ir jābūt. Un Āboltiņai visas šīs īpašības piemīt. Āboltiņa ir tipiska politiķe, un liela daļa sabiedrības to vienkārši nepieņēma.”

Grāmatai nosaukums vēl nav izvēlēts, bet klajā tā varētu nākt jau pavasarī. Āboltiņas vietā Saeimas deputāta mandātu jau rīt uzņemsies Kuldīgas novada domes deputāts Artis Gustovskis.

TOP komentāri

  • Kristaps Laucis
  • Elviss Ozols
    +26 +24 -2

    Elviss Ozols

    To grāmatu varētu rakstīt prokuratūrā kopā ar vaļsirdīgu atzīšanos un iesniegumiem...
  • Timurs Ancovs
    +24 +23 -1

    Timurs Ancovs

    Īstenībā laba doma. Viņa uzrakstīs par viņiem. Viņi izlasīs, apvainosies un uzrakstīs par viņu. Tā mēs soli pa solim uzzināsim par ko viņi saņēmuši tādas algas. Bet pati asociācija ar suni, kuru izmet, diezgan daiļrunīgi raksturo pašu Āboltiņu. Labs cilvēks suni ārā nemet, jo suns nav vecu zeķu pāris.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl