Pašvaldību ministra iejaukšanās “norauj” pašvaldību referendumu ieviešanu

3 komentāri
Pašvaldību ministra iejaukšanās “norauj” pašvaldību referendumu ieviešanu
Foto: f64

Nedēļu pirms tam, kad Saeima bija ieplānojusi beidzot galīgajā lasījumā nobalsot par pašvaldību referendumu ieviešanu, atbildīgajai ministrijai pēkšņi radušies pret šo ideju iebildumi. Tādēļ tagad likumprojekta nākotne atkal ir neskaidra.

Ideja par pašvaldību referendumu Saeimas gaiteņos iestrēgusi jau 10 gadus un, mainoties reģionu ministram, vairākkārt pārstrādāta no sākuma.

Pašreizējais piedāvājums paredz dot pašvaldību iedzīvotājiem tiešu teikšanu pār trim jomām – pašvaldības attīstības plānu, domes atlaišanu un būvprojektiem, kuros tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, piemēram, jaunas skolas vai sporta stadioni.

Māris Pūķis
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

Būtība ir tāda – referendumi ir interesanti opozīcijai, kura vēlas darīt zināmu plašākai sabiedrībai vai pievērst kaut kam uzmanību, kas, viņasprāt, ir negatīvs. Un viņiem nav pašlaik vēl pārstāvju bet viņi vēlas tomēr to rosināt sabiedrībai.

Atbildīgā Saeimas komisija bija vienbalsīgi vienojusies, ka galīgajā lasījumā parlaments par likumprojektu lems nākamnedēļ. Tomēr tad iejaucās Pašvaldību ministrija, nosūtot Saeimai vēstuli, kurā paziņoja – likums vispār neko nedotu, būtu bezjēdzīgs.

Jānis Eglītis
VARAM parlamentārais sekretārs (NA)

Ķeksīša pēc šis te likums tiks pieņemts, kurš praktiski dzīvē nestrādās. Ja mēs runājam par saturu, tad katram likumam ir jāsasniedz ne tikai ķeksīša spēks, bet arī mērķis jāizpilda. Un šobrīd šis te mērķis šim likumam netiek izpildīts.

VARAM ministra Kaspara Gerharda vēstulē Saeimai uzskaitīti dažādi argumenti. Piemēram, ja iedzīvotāji nobalsotu pret jaunas skolas celšanu, kā lai pašvaldība pilda vienu no savām pamatfunkcijām – nodrošina bērniem izglītību? Tomēr likumprojekta referents Juris Šulcs par ministrijas pēkšņo viedokļa maiņu bija sašutis.

Juris Šulcs
Saeimas deputāts, likumprojekta referents (Vienotība)

Ir jocīga situācija, ka tad, kad mēs spriežam par visām detaļām, par niansēm jau runājam, šeit nav no ministrijas absolūti nekāda pretenzija. Un pēc tam rodas vēstule, kurā tiek akcentēta pati būtība, vai šis likums vispār ir vajadzīgs.

Ministra Gerharda partijas Nacionālās apvienības biedri gan aizstāvēja viņa nostāju. Savukārt zaļzemnieki lavierēja pa vidu – esot ministrs jāuzaicina uz komisijas sēdi un jāiztaujā klātienē.

“Šobrīd pirmoreiz iebilst pēc būtības, tāpēc ļoti būtiski būtu uzklausīt pašu ministru. Un likumprojekts ir pabeigts, un tas, vai nobalsojam nākamajā ceturtdienā, vai pēc nedēļas, vai divām, tas pēc būtības neko nemainīs,” uzskata Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Referendumu idejas aizstāvji no Vienotības un opozīcijas partijām gan pauda aizdomas, ka tā ir tikai taktika, lai likumprojektu novilcinātu līdz pat vēlēšanām, kad darbs pie tā atkal būtu jāsāk no jauna.

Nellija Kleinberga
Saeimas deputāte (LRA)

Nezinu, vai ministra paaicināšana ieviesīs skaidrību lielāku. Ticiet, zālē būs lielākas diskusijas, kurās būs daudz vairāk skaidrība visiem, kas piedalīsies šī lēmuma pieņemšanā. Un tad nu aicinām ministru zālē visiem sniegt savu skaidrojumu, ja reiz to tā vajag. Es uzskatu, ka šajā brīdī, lai virzītu tālāk likumu, argumenti ir pietiekoši.

Beigu beigās uzvarēja viedoklis, ka bez Gerharda iztaujāšanas pašvaldību referendumus ieviest tomēr nevarēs. Izskanēja solījumi, ka tam jānotiek jau šomēnes. Tomēr ar balsojumu šie plāni netika nostiprināti.
3 komentāri