Pašvaldības satrauktas par iecerētās administratīvi teritoriālās reformas straujo tempu

1 komentārs
Pašvaldības satrauktas par iecerētās administratīvi teritoriālās reformas straujo tempu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Jaunās koalīcijas apņēmība straujā tempā īstenot administratīvi teritoriālo reformu satraukusi pašas pašvaldības, kas jau ilgstoši skeptiski raudzījušās uz plašām pārmaiņām šajā jomā. Vietvaras uzskata, ka tās šajā procesā netiek pietiekami iesaistītas. 

Latvijā patlaban ir 119 pašvaldības, un pēdējā administratīvi teritoriālā reforma īstenota pirms 10 gadiem. Kopš tā laika bijuši arī citi centieni veikt šajā jomā pārmaiņas, taču galvenokārt tieši pašu pašvaldību iebildumu dēļ visi plāni krājuši putekļus atvilktnēs.

Patlaban aptuveni puse pašvaldību nemaz neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, un jaunā valdība – vismaz publiskajā retorikā – ir apņēmības pilna vietvaru skaitu krietni samazināt.

Atbildīgais ministrs pirmdien, 4. februārī, par iecerēto ceļa karti reformai ziņoja koalīcijas partneriem. Šomēnes paredzēts sagatavot īpašu likumu reformas sākšanai, tālāk uz vasaras pusi tiks piedāvāti konkrēti kritēji jaunu pašvaldību izveidošanai un sāktas konsultācijas ar iedzīvotājiem un vietvarām. Reformas gala modelis gaidāms oktobrī.

“Mēs esam apņēmušies, ka pabeigsim reformu līdz pašvaldību vēlēšanām. Mums būs jāpieņem politisks lēmums, kā izskatīsies reforma, cik pašvaldību un kādas tās būs,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Reformas temps raisa bažas Pašvaldību savienībā, kurā uzsver, ka ar to patlaban nenotiek pietiekamas konsultācijas un neesot pārliecības, ka pārmaiņas iecerētas reģionu interesēs.

“Vadošā doma tiem, kas to grib darīt, ir, ka tad varētu samazināt patstāvīgi pieņemamos lēmumus un vairāk diktēt no centra. Cilvēki iet atpakaļ uz padomu savienības laika domāšanu, ka lēmumu pieņemšana konkrētās vietās nebija pieņemama, ka visam vajadzēja virzīties no augšas,” uzskata Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Svarīgi esot domāt ne tikai par attīstības centriem, bet arī pierobežu, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām, piejūras pašvaldībām un citām. Visām vietvarām nevarot būt viens risinājums un viena mēraukla.

Atbildīgais ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) šādu pašvaldību savienības skepsi jau sagaidījis.

“Es neesmu pārsteigts. Esmu apsolījis visām pašvaldībām būt atvērts diskusijai un saprātīgos argumentus iekļaut reformas tvērumā,” norāda Pūce.

Plānots, ka iecerētajai reformai turpmākajos divos gados budžetā būs jārod 800 000 eiro.