Pašvaldības ceļ trauksmi par ierobežojumiem aizņemties Valsts kasē

Pievienot komentāru

Vairākas pašvaldības ceļ trauksmi, ka apdraudēti to investīciju projekti, – tas tāpēc, ka jau patlaban sasniegts šim gadam noteiktais vietvaru aizņemšanās limits Valsts kasē. Valdības pārstāvji gan pārmet pašvaldībām sliktu plānošanu.

Pašvaldības, kas metušās kopā Reģionālo attīstības centru apvienībā, akcentē, ka valdība ilgstoši nespēja saskaņot Eiropas Savienības (ES) fondu projektu nosacījumus, tāpēc tās vēlu varēja ķerties pie to īstenošanas. Tagad izveidojies tāds kā pudeles kakls, – projektu pašvaldībām ir tik daudz, ka jau patlaban sasniegts šim gadam noteiktais vietvaru aizņemšanās limits Valsts kasē.

“Lai jūs saprastu, kas ir limits… Tā nav nauda, kas ir Valsts kasē. Valsts kasē naudas ir pietiekami, miljardus varētu aizņemties, bet katru gadu budžeta likumā ir summāri pateikts, cik konkrēti pašvaldības kopuma var aizņemties. Tas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju,” norāda Valkas mērs, Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”).

Lai samazinātu apjomu, ko pašvaldības vēlas aizņemtas, fondu projektiem noteikts, ka vairs neaizdos to daļu, kas ir tā saucamās neattiecināmās izmaksas.

Krauklis arī min konkrētu piemēru, – Valkas novada Kārķu pagastā ir ielikts pamatakmens kādai ražotnei, taču šim objektam ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve – teju 127 000 eiro – ir neattiecināmās izmaksas, kam aizņemties Valsts kasē nevar. Ražotne bez ūdenssaimniecības nevar funkcionēt, un tas var draudēt ar neizpildītām prasībām un fondu līdzekļu atmaksāšanu.

Savukārt Saldus mērs Māris Zusts (LZP) norāda: “Spēlējam futbolu. Tiekam līdz pusei spēles, un valsts pasaka “Spēlējam hokeju!”. Nu, tā īsti nevar. Ja starta sākumā būtu zinājuši šīs problēmas ar neattiecināmām izmaksām, mēs arī droši vien citādi būtu plānojuši savu attīstību un projektus.”

Valdības pārstāvji gan akmeni met pašu pašvaldību dārziņā, – valstij līdzekļu ir tik, cik ir, un vietvarām jāmācās plānot ilgtermiņā, nevis visu laiku jāmēģina no valsts pasmelties vairāk.

“Mums ir pietiekami daudz objektu uzbūvēti, kuri netiek lietoti. Ar eiro logiem, ar eiro remontiem un apauguši ar zāli. Galvenais ir pareizi plānot, – un nevis apgūt līdzekļus, bet investēt,” bilst finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Savukārt pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) pauž: “Prioritāri mēs apkalposim fondu projektus un attiecināmās izmaksas. Ja ir lielāki projekti, ir brīdis, kad pašvaldībām izvērtēt, vai visi šie izdevumi ir degoši.”

Reģionālo attīstības centru apvienība iecerējusi vēl nākamnedēļ tikties finanšu ministru un sniegt savus priekšlikumus problēmas risināšanai.