Partiju finansēšanas jaunais modelis būtu pienesums visai sabiedrībai, uzskata Bordāns

4 komentāri
  • Valdībā tapuši priekšlikumi, kas paredz būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajiem spēkiem.
  • Par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu jālemj Saeimai.
  • Ja iecere tiks īstenota, valsts atbalsts partijām pieaugtu no aptuveniem piecām līdz pat 15 reizēm.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vismaz 2% vēlētāju, gadā no valsts budžeta tiek atvēlēts 71 cents par katru saņemto balsi.

Tagad tiek rosināts par katru saņemto balsi piešķirt EUR 2, bet vēl desmit eiro — par katru partijas biedru. 2% barjeru pārvarējušās partijas turklāt katra gadā iegūtu vēl arī 190 000 eiro pamata funkciju nodrošināšanai. Bet vienlaikus tām tiktu ieviesti ierobežojumi ziedojumu saņemšanai.

Piemēram, Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī partija “Saskaņa” tagad no valsts gadā saņem nepilnus 119 000 eiro. Bet, ieviešot jauno modeli, tās finansējums no valsts budžeta pārsniegtu pusmiljonu, kas ir pieaugums par gandrīz piecām reizēm.

Savukārt partija “Progresīvie”, kura kā pēdējā pārvarēja 2% barjeru, tagad no valsts saņem nepilnus 16 000 eiro gadā. Saskaņā ar jauno piedāvājumu, “Progresīvajiem” valsts finansējums gadā pieaugtu līdz 239 000. Tas būtu pat 15 reižu lielāks.

Valsts atbalsta modeļa maiņa tapusi Tieslietu ministrijas (TM) vadībā. Jaunais ministrs Jānis Bordāns (JKP) iestājas par finansējuma ievērojamu palielināšanu. Kā piemēru viņš min savu Jauno konservatīvo partiju (JKP). Bordāns uzskata, ka dāsnāks valsts atbalsts partijai ļautu strādāt profesionālāk.

Jānis Bordāns
tieslietu ministrs (JKP)

Tā varēs, nevis panīkt vai, kā saka, partijas biedri uzturētu šo partiju ar pēdējiem saviem ģimenes spēkiem un resursiem, cik vien ilgi viņi varētu to darīt. Bet tas dotu iespēju reāli attīstīties partijai, un tas būtu pienesums visai sabiedrībai.

TM piedāvājumu atbalsta arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Viņš uzskata, ka, ievērojami palielinot valsts atbalstu, tiks stiprināta demokrātija, jo politiskie spēki kļūs neatkarīgi no ziedotāju naudas. “Ja mēs valstī un sabiedrībā vienotos, ka politiskās partijas mēs pietiekami finansējam no kopējām nodokļu naudām, tad politiķi un politiskās partijas kļūst neatkarīgas no individuāliem ziedojumiem. Līdz ar to faktiski mūsu demokrātiskās institūcijas tiek labāk pasargātas. Un tad ir vairāk cīņa par idejām, nevis cīņa par naudu.”

Un līdzīgu viedokli pauž arī politoloģe Iveta Kažoka, kura piedalījusies jaunā finansēšanas modeļa tapšanā. Viņa uzsver, ka partijas Latvijā no valsts saņem ievērojami mazāk, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu un Igauniju.

“Tas neļauj partijām ne tikai atbrīvoties no privāto ziedotāju ietekmes, bet pēc būtības tas viņu finansējums gados, kad nav vēlēšanas, neļauj lielai daļai partiju pat uzturēt biroju, lai strādātu ar tiem saviem 500 obligātajiem biedriem, kas katrai partijai ir vajadzīgi, lai startētu vēlēšanās. Tāpēc valsts finansējuma palielināšana ir steidzams jautājums. Un tas ir sen nokavēts jautājums,” uzsver Kažoka.

Plāns, kā palielināt valsts atbalstu partijām, tapis, izpildot Saeimas uzdevumu, kurai tagad būs jālemj, vai to ieviest dzīvē.